Satiksmes ministrija (SM) pastāvīgi analizē tranzīta nozares tendences, un apzinās, ka liela daļa kravu caur Latviju pašlaik tiek sūtītas uz un no Krievijas un Baltkrievijas, skaidro ministrijas Komunikācijas nodaļa.
Iepriekš Drošības policija publiskoja pārskatu, kurā secināja, ka Latvijas tranzīta nozares pārlieku lielā atkarība no Krievijas energoresursu transportēšanas un pārkraušanas ir faktors, kas rada riskus tranzīta nozares konkurētspējai Baltijas jūras reģionā un netieši arī valsts ekonomiskajai drošībai.
Latvija atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā pozīcijā, lai piesaistītu Ķīnas, Turcijas un citu Āzijas valstu, īpaši Melnās jūras reģionā, kravu plūsmu distribūcijai uz Ziemeļ-Eiropu, Skandināviju un Baltiju, norāda ministrija.
Savukārt Krievija pastāvīgi attīsta savu ostu infrastruktūru un palielina to jaudas, kā arī tiecas savas stratēģiskās kravas – eksporta energoresursus – virzīt caur tām.
Vērtējot līdzšinējo pieredzi, SM uzskata, ka jāveicina aktīvāka valsts un privātā sektora sadarbība vienotu un integrētu Latvijas transporta un loģistikas piedāvājumu izstrādē un komunikācijā ar stratēģiskajiem partneriem. Lai nodrošinātu šādu piedāvājumu izstrādi un savstarpēju mijiedarbību starp valsts un privāto sektoru, ir izveidota Loģistikas padome, kuru vada SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.
Viņš uzsver, ka "jau ilgstoši un sistemātiski tiek strādāts pie jaunu tirgu un klientu piesaistes Latvijas tranzīta infrastruktūrai, kā arī jaunu pakalpojumu izstrādes, tādējādi radot pievienotās vērtības efektu tautsaimniecībai, kas atsver iespējamu kravu apjoma samazinājumu pašreizējos maršrutos". Savukārt valsts uzdevums ir veicināt nozares pieeju tādiem kravu un investīciju segmentiem, kas līdz šim Latvijai nav bijuši pieejami, teic Ozoliņš.
SM paziņojumā norāda, ka valsts un privātā sektora kopējais mērķis ir veicināt Latvijas transporta un loģistikas nozares pakāpenisku integrāciju lielāka mēroga un sarežģītības piegāžu ķēdēs, kuru ietvaros tiek apkalpotas augstvērtīgas kravas ar potenciālu radīt papildu pievienoto vērtību Latvijas tautsaimniecībā kā transporta, tā arī loģistikas un rūpniecības jomās.
Viena no Latvijas priekšrocībām ministrijas ieskatā ir konteinervilcienu maršrutu attīstība – "Baltika Transit", Ziemeļu apgādes tīkls, "Zubr", "Rīgas Ekspresis". Izveidojot un nostiprinot efektīvu konteinervilcienu pārvadājumu piedāvājumu, arī Latvijas ostās pieaugs konteinerkravu apgrozījums. Tās ir kravas ar augstu pievienoto vērtību, un tiek sniegts plašs pakalpojumu spektrs – kravu uzglabāšana, šķirošana, pakošana, apstrāde, kā arī aptverošs loģistikas pakalpojumu klāsts. Līdz ar to pieaugs nepieciešamība pēc arvien jaunām darba vietām, prognozē SM.