Krievijas un Ukrainas ieilgušā konflikta radītās izmaiņas tirgos metālapstrādes un mašīnbūves nozarei šogad varētu radīt samazinājumu 10% apmērā no kopējiem ražošanas apjomiem, intervijā sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.
Ja nozare strādā eksportam, tai ir jārēķinās ar jebkurām svārstībām pasaules tirgū, norāda asociācijas vadītājs, tomēr piebilst, ka tad, ja izslēdz "Liepājas metalurga" rādītājus, kopumā nozare šogad tomēr varētu augt par 4-5%, pat ņemot vērā iespējamo samazinājumu, ko var izraisīt ģeopolitiskā situācija.
"Kāda tā situācija ir, tāda ir, tur nav kur likties. Protams, ka pozitīvu iespaidu tas neatstās. Ja tā parēķina, tad tas viss nozarei varētu iegriezt par kādiem 10% no kopējā apjoma. Krievijas-Ukrainas konflikts var ietekmēt arī pasūtījumu apjomu Vācijā, jo tagad jau viss globālajā tirgū ir savstarpēji saistīts. Arī Rietumu sankcijas pret Krieviju iespaidos visus, jo arī Rietumi lielā mērā ir atkarīgi no Krievijas gāzes un naftas," skaidroja Rantiņš.
Tomēr asociācijas vadītājs norādīja, ka zaudēto tirgu vietā var atrast jaunus. "Uzņēmēji jau visu laiku seko līdzi situācijai un visu laiku ir "uz riteņiem" - brauc pa pasauli un meklē jaunus tirgus un klientus," sacīja Rantiņš.
Jautāts, vai uzņēmumi, kuru galvenais eksporta tirgus ir austrumos, spēs pārorientēties, Rantiņš sacīja, ka pārorientēšanās nav vienkārša un jaunu pircēju atrast nav tik viegli.
Rantiņš informēja, ka kopumā no visas apstrādes rūpniecības mašīnbūves un metālapstrādes īpatsvars eksportā ir 25% un kopējā ražošanas apjomā īpatsvars ir 20%. 2012.gadā nozares kopējais produkcijas apjoms sasniedza 1,8 miljardus eiro un pārspēja 2008.gada apjomu, bet "Liepājas metalurga" darbības pārtraukšanas dēļ pērn apjomi samazinājās līdz aptuveni 1,45 miljardiem eiro.
Kritums bijis diezgan liels, jo metālu ražošana veidoja gandrīz 30% no kopējiem nozares apjomiem. Kopējā apjomā visai nozarei pērn bija kritums par 18% pret 2012.gadu, taču, ja neņem vērā "Liepājas metalurgu", bija 2% pieaugums.
"Vērtējot situāciju kopumā, pagājušais gads nebija slikts, ja neskaita "Liepājas metalurgu". Arī šogad, ja vērtējam pirmos trīs mēnešus un skatāmies uz uzņēmēju noskaņojumu, skats uz dzīvi ir optimistisks. Jā, ir daži uzņēmumi, kuriem lielākais eksports bija uz austrumu pusi, tiem varbūt patlaban neklājas rožaini. Nozarei kopējais eksporta apjoms bija aptuveni 80% no saražotā, tāpēc jebkuras svārstības pasaules tirgos uzreiz atstāj iespaidu uz nozari," sacīja Rantiņš.
Kopumā nozare eksportē uz 116 dažādām pasaules valstīm, bet lielākā daļa eksporta nonāk Eiropas ekonomiskajā zonā, ieskaitot Norvēģiju un Islandi, - tur nonāk 70-75% nozares eksporta. Uz austrumiem - Krieviju, Ukrainu, Kazahstānu, citām NVS valstīm - eksports ir aptuveni 12%. "Arī Eiropas tirgos notikušas izmaiņas - esam gandrīz aizgājuši prom no Dienvideiropas tirgiem, kad tur sākās krīze, tagad galvenais eksporta tirgus ir Vācija un Skandināvijas valstis," piebilda Rantiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
