Zivju konservu ražotājs AS "Brīvais vilnis" daļēji atjaunojis šprotu un citu konservu piegādes Ukrainai, savukārt tirgus Krievijā atjaunots gandrīz iepriekšējā līmenī, pateicoties pieprasījumam un rubļa kursa stabilizācijai, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.
Vienlaikus viņš norādīja, ka dažiem zivju pārstrādes uzņēmumiem maijā tomēr nāksies doties piespiedu dīkstāvē, gaidot iepriekš saražotās produkcijas realizāciju no pārpildītajām noliktavām.
"Ukrainas tirgus pāris mēnešu laikā mums samazinājās četras reizes - no 10% līdz 2,5%. Tomēr pamazām tirdzniecību atjaunojam, lai gan joprojām ir problēmas ar norēķiniem. Sadarbojamies tikai ar tiem izplatītājiem, par kuriem ir pārliecība, ka tie spēs samaksāt. Pirktspēja Ukrainā joprojām zema, cilvēki pietur naudu. Tikmēr Krievijas tirgus, pateicoties rubļa kursa stabilizācijai, atgriezies ierastajā līmenī - 30% no kopējā realizācijas apjoma," sacīja Babris.
Tāpat viņš atzina, ka nav plānots sūtīt lielākus produkcijas apjomus ne uz Krieviju, ne Ukrainu.
"Šis tirgus nedrīkst būt lielāks par 30% no realizācijas apjoma, jo krīzes gadījumos, kāds bija arī šis, vieglāk "pārsviest" produkciju uz pārējiem tirgiem," atzina uzņēmuma vadītājs.
Jautāts par situāciju zivrūpniecības nozarē kopumā saistībā ar eksporta apsīkumu uz Krievijas un Ukrainas reģioniem, viņš norādīja, ka maijā vairākiem uzņēmumiem tomēr būs jādodas piespiedu dīkstāvē.
"Vairāki Latvijas uzņēmumi Krievijas tirgum ražo produkciju ar privātajām preču zīmēm, līdz ar to joprojām ir problēmas ar noietu un apmaksu. Noliktavas ir pārpildītas, un uzņēmumi mēģina pārdot konservus, lai arī par lētāku cenu. Izskatās, ka jau maijā daudzi apturēs ražošanu, jo nav, kur likt preci. Kamēr noliktavas nebūs iztirgotas, cilvēki atradīsies vai nu bezalgas atvaļinājumā, vai arī ies bezdarbniekos, gaidot, kamēr tirgus atkopsies," sacīja Babris.
Vienlaikus viņš sacīja, ka Krievijas šprotu tirgū atkopšanās pazīmes jau esot vērojamas.
"Pirmie Krievijas tirgus atlabšanas signāli jau ir. Veikali pamazām paceļ cenas, un pieprasījums pamazām palielinās. Latvijas šprotes aizņem 30% Krievijas kopējā šprotu tirgus, un tās ir ļoti pieprasītas augstās kvalitātes dēļ. Ja ilgāku laiku Latvijas šprotes veikalos nav manītas, pircēji ceļ trauksmi un lielveikali spiesti pacelt cenas," sacīja Babris.
Kā ziņots, marta sākumā saistībā ar saspīlēto politisko situāciju Krievijā un Ukrainā, vietējās valūtas grivnas un Krievijas rubļa straujo kritumu "Brīvais vilnis" apturēja piegādes Ukrainai un samazināja piegādes Krievijai. Gatavā produkcija tika novirzīta uz alternatīvajiem tirgiem, bet ražošanas apjomi netika samazināti.
Savukārt biedrības "Rīgas šprotes" vadītājs Imants Cīrulis iepriekš norādīja, ka Latvijas šprotu ražotājiem vēl nav sākušās jūtamas problēmas saistībā ar Krievijas un Ukrainas attiecību saasināšanos. Tomēr ilgtermiņā, situācijai paliekot tikpat nokaitētai, varētu nākties sašaurināt gan eksportu, gan arī ražošanu.
Jau iepriekš Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure prognozēja, ka notikumi saistībā ar Ukrainas un Krievijas attiecībām negatīvi ietekmēs Latvijas pārtikas ražotājus, īpaši saistībā ar sadarbības partneru maksātspēju. Līdz ar to krīzes ieilgšanas gadījumā valdībai vajadzētu apsvērt iespēju atbalstīt eksportētājus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
