VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un pilnsabiedrība "SBRE" (SBRE) ir radušas pieņemamu risinājumu un atbilstoši Rīgas pils atjaunošanas padomē nolemtajam ceturtdien, 22. maijā, parakstījušas papildus vienošanos pie sākotnējā līguma par ugunsgrēka radīto seku novēršanu par SBRE līdzekļiem, kā arī par citu zaudējumu nodrošināšanu.
Vienošanās paredz arī visu Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu noslēguma termiņu, portāls "Delfi" uzzināja VNĪ.
Vienošanās paredz, ka SBRE apņemas veikt ugunsgrēka rezultātā nepieciešamos papildus darbus par saviem līdzekļiem un iemaksāt speciālā darījuma kontā naudas summu, kas atbilst aprēķinātajiem ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem gadījumam, ja tiesas ceļā tiks konstatēta būvuzņēmēja atbildība par ugunsgrēka rezultātā nodarīto kaitējumu.
SBRE nekavējoties apņēmies darījumu kontā ieskaitīt nodrošinājumu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.
Savukārt atlikušie aptuveni 3,7 miljoni eiro šajā kontā tiks ieskaitīti līdz šā gada 15.jūlijam.
Noteikts, ka darījuma summai kontā jāatbilst aprēķinātajiem zaudējumiem, kas ir 4 857 931 eiro.
VNĪ un SBRE vienojušās par līgumā noteikto visu Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu beigu termiņu.
Plānots, ka Valsts prezidenta kanceleja savā rezidencē varēs atgriezties 2015.gada 1.novembrī.
Jau vēstīts, ka apsūdzības Rīgas pils ugunsgrēka lietā celtas pret atbildīgo būvdarbu vadītāju no "SBRE", kā arī pret apakšuzņēmēja "Fritex" strādnieku, kas neuzmanības dēļ izraisījis aizdegšanos. Patlaban nav zināms, kura ir trešā amatpersona, pret kuru varētu tikt celtas apsūdzības Rīgas pils ugunsgrēka lietā, bet zināms esot, ka viens no apsūdzētajiem ir būvdarbu vadītājs, kā arī strādnieks, kurš pēc darba laika rīkojies neuzmanīgi ar uguni.
Ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā, iepriekš vēstīja LTV. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar rokas slīpmašīnu griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.
Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām.
Reaģējot uz šo informāciju, paziņojumu masu medijiem izsūtīja arī pils rekonstrukcijas darbu veicēju SBRE pārstāvis Didzis Putniņš, kurš apgalvoja, ka izskanējušo versiju par to, ka 20.jūnijā jau pa dienu Rīgas pilī bijis izcēlies ugunsgrēks, dzirdot pirmo reizi un līdz šim par to neesot bijusi nekāda informācija ne no vienas iesaistītās puses.
Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības SBRE uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi apgalvo, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti.
VNĪ pieaicinātie Igaunijas eksperti iepriekš secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
