Vēl ir cerības, ka maksātnespējīgo AS "Liepājas metalurgs" izdosies pārdot, visticamāk, pircēji varētu būt indieši vai krievi, jo viņi ir ieinteresēti iegūt rūpnīcu Eiropā. Tomēr pārdošanas procesu var sarežģīt situācija metalurģijas nozarē pasaule, intervijā sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš.
Pasaules tirgus tendences ir īpatnējas, skaidroja asociācijas vadītājs. Aptuveni pirms desmit gadiem Ķīna ražoja kādus 15% no pasaules tērauda. Šodien Ķīna jau ražo ap 50% no visa pasaules tērauda.
"Tāpēc ar "Liepājas metalurgu" ir visai problemātiski, es jau protams ceru, ka uzņēmumu kāds nopirks, jo tas ir stratēģiski labā vietā, tieši pie ostas, bet situācija tirgū ir tāda, ka metalurģija Eiropā zaudē savu nozīmību, patlaban Eiropā tiek ražots ne vairāk par 10% no pasaules tērauda. Patlaban tērauda ražošanas izmaksas Eiropā ir augstas un nekonkurētspējīgas," sacīja Rantiņš .
Viņš uzsvēra, ka cer uz uzņēmuma pārdošanu, bet, ja uz to skatās reāli, ja ņem vērā to, ka patlaban tēraudu ražo vairāk, nekā to kopumā pasaulē patērē, tas viss tik ideāli neizskatās. Turklāt, jo ilgāk "Liepājas metalurgs" nestrādā, jo grūtāk būs atsākt ražošanu - nišas, kuras uzņēmumam bija, jau sen ir aizņemtas, gada laikā vecie klienti sen jau ir pazaudēti un konkurence nozarē ir dramatiska.
"Turklāt, ja kāds uzņēmumu nopērk, tad jārēķinās, ka vismaz 20-30 miljoni eiro tajā būtu jāiegulda uzreiz, lai varētu sākt ražošanu, bet kopējais investīciju apjoms jārēķina uz visiem 50 miljoniem eiro, jo pirmajos mēnešos nauda no uzņēmuma vēl atpakaļ nenāks, būs tikai izdevumi, kamēr tiks atrasti jauni klienti. To var paveikt tikai tas, kas labi pārzina šo sfēru - tie varētu būt krievi vai indieši, jo tādējādi viņi iegūst rūpnīcu Eiropā. Vecajai Eiropai šo uzņēmumu nevajag, tie nepirks. Vienīgi, ja ir plāns slēgt uzņēmumu, piemēram, Vācijā un pārcelt ražošanu uz Liepāju. Tomēr šādam variantam arī būtu zināmas problēmas - arodbiedrības u.tml.," skaidroja Rantiņš .
Viņš piebilda, ka metāls, tērauds, ir stratēģiska prece, uz to bāzējas militārā rūpniecība, tāpēc arī rietumvalstis pilnībā pārtraukt tērauda ražošanu negrib un neplāno, tiks meklēti jebkuri ceļi, lai saglabātu savu tērauda rūpniecību. "Rietumeiropa arī nav īpaši ieinteresēta, lai mēs te atjaunotu ražošanu, jo, kā jau teicu, konkurence tirgū ir ļoti spēcīga," uzsvēra Rantiņš .
"Piebildīšu, ka, manuprāt, visas "Liepājas metalurga" problēmas ir īpašnieku dēļ - tas jau sen ir pierādījies, ka īpašnieki, kuri uzņēmumā nav ieguldījuši savus līdzekļus, ir pieraduši ņemt, nevis dot. Modernizācijā bija vismaz daļēji jāpiedalās arī īpašniekiem ar savu naudu, tad attieksme būtu citāda. Un te es nerunāju par ieguldījumiem no peļņas," piebilda Rantiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
