Maiznieki jau kopš aizvadītā gada redzot tendenci, ka cilvēki atkal pērk ne tikai tradicionālo rupjmaizi, baltmaizi un saldskābmaizi, bet arī augstākas kvalitātes un pievienotās vērtības produktus, uzsver ceptuves "Lāči" saimnieks Normunds Skauģis.
Savukārt Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka norāda, ka Latvijā patērētāju uzvedībā un uztverē salīdzinājumā ar pasaules lielākajām valstīm ir daudz kopīgā un atšķirīgā. Proti, cilvēkiem aizvien svarīgāks kļūst stāsts par maizes tapšanu, par to, kāpēc svarīgi to lietot uzturā. Latvijā, tāpat kā citviet, parādās atsevišķi produkti ar īpašu ieguvumu veselībai.
"Pircēji nereti lielveikalā, kur darbojas maizes ceptuve, pirkumu izvēlas maizes smaržas dēļ," novērojusi biedrības izpilddirektore.
Viņa atzīst, ka Latvijā cilvēki mazāk nekā agrāk ēd rudzu rupjmaizi, kas tradicionāli bijis ierasts produkts. Maiznieki, reaģējot uz šo tendenci, rudzu maizi padara vieglāku, pievienojot tai, piemēram, kviešu miltus. Tradīcija brokastīs smērēt uz maizes rikas sviestu un likt siera vai desas šķēli aizvien vairāk tiek aizvietota ar jogurtu, augli un graudaugu pārslām, norāda laikraksts.
Savukārt Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs vērsis uzmanību, ka ziemāju izsalšana Latvijā ļoti būtiski miltu cenu neietekmēs, jo Latvijas tirgus ir lielā pasaules tirgus sastāvdaļa un ietekmēt to nevar. Tikmēr "Latvijas maiznieks" valdes loceklis Artūrs Ilziņš stabilās maizes cenas saista ar cilvēku aizvien zemo pirktspēju.
"Šā gada aprīlī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli, maizes cenas krita pat par 3,3%. Šāda situācija saistīta ar lielo cenu akciju īpatsvaru lielveikalos. Esam spējuši saglabāt zemas cenas, neraugoties uz samērā augstajām resursu izmaksām," sacījis Ilziņš.
Viens Latvijas cilvēks gadā apēd vidēji 5,5 kilogramus baltmaizi, 2,4 kilogramus saldskābmaizi, 14,3 kilogramus rupjmaizi un 3 kilogramus graudu vai kliju maizi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
