Būvnieks: 95% no naudas masas būvniecībā ieplūst legāli, manipulācijas sākas vēlāk  (3)

Viņš uzsvēra, ka lielākā daļa līdzekļu būvniecības nozarē ieplūst legāli, turklāt ap 70-80% no visiem pasūtījumiem būvniecības nozarē veic valsts un pašvaldība, kur nekādas "šmaukšanās" nenotiek. Savukārt privātie pasūtījumi arī ir izkontrolējami, jo liela daļa privāto pasūtītāju būvniecībai naudu ir aizņēmusies bankās.

"SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra" direktors Arnis Sauka atzina, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktā pētījuma rezultāti par ēnu ekonomiku Latvijā apliecina, ka, lai būvnieks iegūtu valsts pasūtījumu, tam ir jādod kukulis 8% no līguma summas.

Ozoliņš uzsvēra, ka 95% naudas nozarē ieplūst legāli, bet manipulācijas sākas vēlāk. "Lielākā daļa manipulāciju iemesls ir ''aplokšņu algas'' - puse no algu fonda tiek izmaksātas kā ''aplokšņu algas''," pamatoja "Merka" vadītājs.

Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktajā pētījumā par ēnu ekonomiku 2012.gadā tika secināts, ka būvniecības nozarē tās īpatsvars ir vien 17%, bet 2013.gadā pakāpās līdz 45%. Ozoliņš uzsvēra, ka šim kāpumam neredz pamata, jo ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē visu laiku vairāk vai mazāk ir bijis ap 45%.

Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ināra Pētersone piebilda, ka ēnu ekonomikas rādītāju atšķirība 2012.gadā un 2013.gadā varētu būt skaidrojama ar faktu, ka 2012.gadā būvniecības apjomi bija mazāki. Taču "Merka" vadītājs norādīja, ka apjomu ziņā pieaugums būvniecības nozarē gada griezumā nomināli ir bijis ap 10%, tāpat šajā laikā arī nodokļi nav būtiski auguši. Līdz ar to Ozoliņš neuzskata, ka pētījumā secinātais straujais ēnu ekonomikas īpatsvara lēciens būvniecības nozarē būtu pamatots, jo ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē pēdējos gados bijis vienlīdz augsts.

Jau ziņots, ka par nodokļu nemaksāšanu ir jāparedz bargāki sodi - pat cietumsods, šādu viedokli biznesa portāla "Nozare.lv" diskusijā par ēnu ekonomikas mazināšanu pauda uzņēmēji un nozares eksperti.

"Merka" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš uzskata, ka ir krimināli jāsoda tie, kuri organizē aplokšņu algu izmaksu - ne tikai uzņēmuma īpašnieki, bet arī tie, kas ar to reāli nodarbojas. "Ēnu ekonomika ir jāapkaro pietiekami brutāli un jāveicina laba sadarbība starp VID un tiesu varu. Svarīgi ir nevis identificēt potenciālo vainīgo, bet viņu arī ātri notiesāt," uzsvēra Ozoliņš.

"Merka" vadītājs uzskata, ka tāpat kā par braukšanu dzērumā, arī par nodokļu nemaksāšanu ir jāliek cietumā. "Pietiktu ar sešiem mēnešiem. Šāda pieeja būtu efektīva," piebilda Ozoliņš.

Arī "SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra" direktors Arnis Sauka uzskata, ka nodokļu nemaksātāji būtu jāsoda stingrāk un, viņaprāt, cietumsods būtu labs risinājums.

"Piecus septiņus gadus, kopš pētu ēnu ekonomiku, esmu uzsvēris, ka ir jāzina, kas uzņēmumam būs par to, ka viņš dara kaut ko nelegālu. Piedāvājums sešus mēnešus sēdēt cietumā ir fantastisks, jo kurš gan gribēs sēdēt cietumā. Ja var ielikt cietumā par dzeršanu, tad jāvar arī par nodokļu nemaksāšanu," uzskata Sauka.