LTA prezidents norādīja, ka tirdzniecības nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars nav tik liels kā vidēji valstī. Ja, pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas aplēsēm, 2013.gadā Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars iekšzemes kopproduktā bija 23,8%, tad, pēc Danusēviča teiktā, tirdzniecības nozarē tie bijuši aptuveni 15%.
"Tiesa, pēdējā laikā ir vērojams neliels pieaugums, ko veicinājušas operācijas ar uzņēmumu uzskaiti, izmantojot starptautisko datu pārvietošanas telpu. Tāpat ir palielinājusies "melnā zonā" saistībā ar interneta biznesu, ko esam mudinājuši ierobežot. Ir arī aktivizējusies naudas atmazgāšana caur neesošiem tirdzniecības darījumiem. Mums ir arī zināms, ka pievienotās vērtības nodokļa atmazgāšanas shēmas ir izplatītas augļu un dārzeņu tirdzniecības jomā," informēja LTA vadītājs.
Danusēvičs norādīja, ka tirdzniecības nozarē vairāk nekā 55% ieņēmumu tiek izmaksāti algās, līdz ar to šīs nozares uzņēmumiem ir svarīgas izmaksas, kas saistītas ar darba algu.
Viņš uzsvēra, ka ēnu ekonomiku valstī iegrožotu, atvieglojot darbu mazajiem uzņēmumiem. "Mikrouzņēmuma nodokļa modelis paredzēja labu ideju - palīdzēt mazajiem uzņēmumiem, jo lielajiem uzņēmumiem nodokļu masa no apgrozījuma ir ap 5%, bet mazajiem - tuvu 10%. Tāpēc jādod iespēja mazajiem uzņēmumiem samazināt izmaksas. Administrēšana ir ļoti dārga, jo mazajiem uzņēmējiem ir jāuztur grāmatvedis un jāmaksā lielas summas par auditu. Tās ir problēmas, kas nepalīdz mazajiem," uzsvēra Danusēvičs.
Jau ziņots, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījums rāda, ka Latvijā pērn ēnu ekonomika ir augusi par 2,7 procentpunktiem līdz 23,8% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā sarukusi attiecīgi līdz 15,3% un 15,7%.
Lai ierobežotu ēnu ekonomiku, valsts nākusi klajā ar vairākiem iespējamiem risinājumiem. Šā gada 29.maijā Saeima 2.lasījumā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas nosaka, ka, ja komersantam nodokļu parādi pārsniedz 150 eiro, tiks liegta līdzdalība publiskajos iepirkumos. VID izstrādājis un Finanšu ministrijā iesniedzis arī citas izmaiņas likumos, kas vērstas uz ēnu ekonomikas apkarošanu, piemēram, ja darba ņēmēju mēneša vidējie ienākumi pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz iepirkuma pieteikuma iesniegšanas dienai ir mazāki par 80% no vidējiem darba ienākumiem valstī attiecīgajā nozarē, tad tiek liegta iespēja piedalīties publiskajā iepirkumā.