Āfrikas cūku mēra skartajā saimniecībā cūkas nokautas un sadedzinātas  (8)

Saimniecības teritorijā tiekot veikta primārā dezinfekcija. Pašlaik tiekot pārbaudītas arī robežsargu atrastās beigtās mežacūkas.

Ārkārtas komisijas sēdē sniegta informācija, ka speciālisti apzina bīstamās slimības skartās teritorijas saimniecības un to, cik tajās ir dzīvnieku. Pašlaik precīzas informācijas par to neesot.

Komisija nolēma uz 40 dienām noteikt aizliegumu slimības skartajā teritorijā rīkot dažādus masu pasākumus - sacensības, izstādes, gadatirgus u.c.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvis vecākais inspektors Dzintars Juškus ārkārtas komisijas sēdē lūdza pašvaldībai palīdzību, nosakot vietas, kur dedzināt Āfrikas cūku mēra inficētos dzīvniekus, kā arī piesaistīt papildspēkus, kas varētu palīdzēt cūku pārvietošanā uz dedzināšanas vietām.

Pašlaik noteikts, ka bīstamās slimības skartajā vietā aizliegta jebkāda dzīvnieku pārvietošana. Dzīvniekus drīkst pārvietot tikai ar rakstisku PVD inspektora atļauju.

Juškus pieļāva, ka slimības skartajā teritorijā varētu sākties ažiotāža un dzīvnieku izkaušana. Taču, lai slimība neizplatītos tālāk, nedrīkst pieļaut dzīvnieku gaļas pārvadāšanu. Tādēļ policija tiek aicināta pārbaudīt arī bagāžu, lai konstatētu, vai netiek vesta gaļa.

Patlaban speciālisti precizē slimības skarto teritoriju un veido karti. Trīs kilometru zonā tiks uzstādītas brīdinājuma zīmes, kā arī pašvaldības tiek lūgtas informēt iedzīvotājus par notiekošo. PVD arī dalīšot informatīvos bukletus iedzīvotājiem.

Pašlaik Āfrikas un klasiskā cūku mēra apdraudētajās teritorijās strādā astoņas PVD ekipāžas. Kā norāda speciālisti, galvenie inficēšanas veidi esot mājlopu kontaktēšanās ar mežacūkām, inficēšanās ar atkritumiem, infekcijas izplatīšanās ar grauzējiem. Mēri var ievazāt arī ar pārtiku, jo pat termiski apstrādātā gaļā var saglabāties vīruss. Slimības izplatīšanos veicinot cūku turēšana laukā.

Saimniecībā, kur cūkām konstatēta bīstamā slimība, dzīvo daudzbērnu ģimene. Šis laiks ģimenei esot smags, jo nesen četru bērnu ģimene zaudējusi māti. Ģimenei tikšot sniegta psiholoģiskā un materiālā palīdzība.

Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS) pastāstīja, ka, pēc Baltkrievijas kolēģu teiktā, kaimiņvalstī cīņa ar slimību tiek īstenota, būtiski izšaujot mežacūkas.

Savukārt Robežnieku pagasta pārvaldes vadītāja Viktorija Lene atzina, ka pērn mežacūkas nav sagādājušas milzu problēmas, bet šogad to nodarītie postījumi esot katastrofāli. Mežacūkas norokot tikko iestādītus kartupeļus, līdz ar to cilvēki spiesti kartupeļus stādīt no jauna.

Kā ziņots, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) eksperti, veicot pastiprinātas mājas un mežacūku laboratoriskās pārbaudes, konstatēja, ka Latvijas pierobežā, dažus metrus no robežas ar Baltkrieviju, trim mežacūkām apstiprināta Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtne. Tāpat klātbūtne apstiprināta trim mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā sešu kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju. Laboratoriski tiek pārbaudītas vēl trīs atrastās nobeigušās mežacūkas.

Par pierobežā atrastajām beigtajām mežacūkām PVD informēja Valsts robežsardze. PVD inspektori nekavējoties izbrauca uz norādīto vietu, noņēma paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai un likvidēja mežacūku līķus, tos sadedzinot.

Āfrikas cūku mēris nav bīstams cilvēkiem. Šī kaite Latvijas teritorijā līdz šim nekad nebija reģistrēta.