Brīdinājuma zīmes cūku mēra skartajā teritorijā izvietotas; pastiprināti kontrolēs veikalus  (2)

Kā ziņots, līdz pusdienlaikam uz ceļiem nebija izvietotas brīdinājuma zīmes, nebija norobežoti ceļi un netika dezinficēti transportlīdzekļi. Arī mēra skartā saimniecība nebija norobežota. Nekādu norobežojumu nebija arī vietai, kur tika sadedzinātas bīstamās slimības skartās cūkas.

"Piekrītu, ka attiecīgo zīmju no rīta nebija. Vakar PVD inspektori līdz vēlai naktij veica cūku iznīcināšanu, dedzināšanu un dezinfekciju, ceļu sargāšana nav PVD uzdevums, tā ka tas palika otrajā plānā. Tomēr patlaban uz ceļiem strādā septiņas policijas ekipāžas, visur izvietotas attiecīgas zīmes, saimniecība ir norobežota," sacīja Balodis.

Viņš arī norādīja, ka pats vakar nav devies uz ārkārtas situācijas piemeklēto reģionu, jo bija jāveic pārrunas ar Eiropas Komisijas (EK) atbildīgajām institūcijām par Latvijai iespējami labvēlīgāku tālāko lietu virzību.

"Mēģinām pārliecināt EK nenoteikt Latvijai cūkgaļas tirdzniecības ierobežojumu visai teritorijai Latgalē, kas ietvertu arī Daugavpili un vairākus gaļas pārstrādes uzņēmumus. Mēģinām kaulēties un panākt, lai ierobežojums attiektos tikai uz inficēto teritoriju," sacīja Balodis.

Tāpat viņš sacīja, ka ar Lietuvas atbildīgajiem dienestiem ir izdevies panākt vienošanos par to, ka kaimiņvalsts nenosaka cūkgaļas tirdzniecības aizliegumu. Tāpat notiek sarunas ar kolēģiem Krievijā un Baltkrievijā, kas ir gatavi palīdzēt ar laboratoriskiem izmeklējumiem un zinātniekiem cīņā ar šo slimību, jo šajās valstīs uzkrāta pietiekami liela pieredze šajā ziņā, norādīja PVD vadītājs.

Jautāts, kā tiks kontrolēta situācija, ja Latgales zemnieki sāks izkaut cūkas un steigā realizēt gaļu, viņš norādīja, ka PVD sāks pastiprinātu tirdzniecības vietu kontroli.

"Nav izslēgts, ka gaļa var "aiziet" uz tirgiem ar citiem dokumentiem, bet PVD pastiprināti kontrolēs visas reģiona tirdzniecības vietas un mēģinās "izķert" jebkuru šādu gadījumu. Protams, gaļu var lietot uzturā, tomēr problēma ir gaļas pārstrādes atkritumi, kas ir ļoti bīstams mēra izplatības avots," sacīja Balodis.

Kā ziņots, vakar PVD Latvijas pierobežā, dažus metrus no robežas ar Baltkrieviju, trim mežacūkām konstatējis Āfrikas cūku mēra vīrusa klātbūtni. Tāpat klātbūtne apstiprināta trim mājas cūkām piemājas saimniecībā Krāslavas novadā sešu kilometru attālumā no robežas ar Baltkrieviju.

Slimības uzraudzības zona noteikta plašā teritorijā, kas atbilst platībai, kura jau kopš 2012.gada noteikta kā klasiskā cūku mēra inficētā teritorija, un tai jau šobrīd ir noteikti tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz dzīvām cūkām un cūkgaļu. Teritorijā nedrīkst ne ievest, ne izvest cūkgaļu vai dzīvas cūkas, notiek arī transportlīdzekļu dezinfekcija un pastiprinātas kravas pārbaudes.

Inficētajā teritorijā iekļauti sekojoši Latvijas novadi - Kārsavas, Baltinavas, Rugāju, Balvu, Viļakas, Ciblas, Zilupes, Dagdas, Aglonas, Krāslavas, kā arī 12 Daugavpils novada pagasti - Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Dubnas, Maļinovas, Tabores, Vecsalienas, Salienas, Skrudalienas, Laucesas, Demenes, trīs Rēzeknes novada pagasti - Kaunatas, Pušas un Mākoņkalna, septiņi Ludzas novada pagasti - Istras, Rundēnu, Pildas, Nirzas, Ņukšu, Isnaudas, Briģu - un divi Alūksnes novada pagasti - Pededzes un Liepnas.

Kā vakar "Nozare.lv" norādīja PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, ja slimība izplatīsies, kas diemžēl ir ļoti iespējams, šādu zonu nāksies noteikt aizvien plašākā apmērā. "Lai gan par šo slimību zinājām jau sen un paspējām izstrādāt rīcības plānu, sērgas izplatība radīs ļoti lielus riskus gan zemniekiem, gan pārstrādātājiem, ja tādi būs inficētajā zonā," sacīja Balodis.

Āfrikas cūku mēris Latvijas teritorijā līdz šim nekad nebija reģistrēts. Slimība nav bīstama cilvēkiem, tikmēr kaites skartajā fermā jāizkauj un jāsadedzina visas cūkas.