Pēc eiro ieviešanas pieaugušas daudzu pārtikas produktu cenas, secinājuši pētnieki  (153)

Salīdzinājumā ar 2013. gada decembri, šā gada pirmajā pusē visvairāk - par 93% jeb no 2,39 eiro līdz 4,62 eiro kilogramā pieaugušas plūmju cenas, savukārt burkānu cena kāpusi par 86%, tas ir, no 0,48 eiro līdz pat 0,89 eiro par kilogramu. Citronu cenas pieaugušas par 67%, sarkanās paprikas cenas - par 55%, bet galviņkāpostu cenas - par 52%.

Pieaugušas arī cūkgaļas, konkrēti, ribiņu cena - šā gada pirmajā pusē patērētājiem par cūkgaļas ribiņām jāmaksā par 37% vairāk nekā pērnā gada nogalē, jo produkta cena augusi no 3,34 eiro līdz 4,59 eiro par kilogramu. Kāpušas arī salātu, sīpolu, mandarīnu, šampinjonu, saldā un skābā krējuma, bumbieru, vīnogu, sviesta un vairāku citu produktu cenas.   

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe gan norāda, ka, lai arī cenu pieaugums novērots eiro ieviešanas laikā, valūtas maiņa nebūt nav vienīgais produktu cenu kāpuma iemesls. " Tas  ir saistīts ar šo produktu sezonālajām izmaiņām vai nu izbeidzoties vecajiem krājumiem, vai tirgū ienākot pirmajai ražai. Piena produktu cenu kāpums ir saistīts ar tobrīd ļoti augstajām piena produktu cenām pasaules tirgū," skaidro Gulbe.

Turklāt vairāku patērētāju iemīļotu produktu cenas šogad ir pat samazinājušās - par importa zemenēm pircējiem tagad jāmaksā 3,97 eiro kilogramā, kas ir par 60% mazāk nekā 2013. gada decembrī, kad par importētajām ogām pircējiem nācās maksāt pat 9,82 eiro kilogramā.

Par 13%, tas ir, no 12,40 eiro līdz 10,79 eiro par kilogramu sarukusi arī pircēju iecienītās maltās kafijas "Merrild" cena. Lētākas kļuvušas arī lielogu dzērvenes, olas, cukurs, apelsīni un āboli "Janagold".

Gulbe prognozē, ka Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma ietekmē Latvijā varētu mainīties cūkgaļas cenas. " Ja slimība ies plašumā, tad pastāv iespēja cenu kritumam. Tas saistīts gan ar ekonomiskiem aspektiem, gan psiholoģiskiem. Ja reģiona audzētāji gaļu nevarēs eksportēt, tad to par vienalga kādu cenu vajadzēs pārdot vietējā tirgū. Bet cilvēki parasti  cenšas nelietot uzturā to gaļu, kura ir saistīta ar kādām dzīvnieku slimībām, neskatoties uz to, ka cilvēku veselībai šie slimie dzīvnieki un viņu gaļa nekādu kaitējumu nerada," norāda Gulbe.