Latvijas bagātākie politiķi: miljonāri ir gan bijušo, gan esošo vidū  (138)

Tiesa gan, atšķirībā no dažām citām Austrumeiropas valstīm, Latvijas turīgāko politiķu kapitāls nav mērāms miljardos, bet vien miljonos eiro. Portāla "Delfi" apkopotās ziņas vedina domāt, ka par turīgākajiem Latvijas politiķiem uzskatāmi savulaik par oligarhiem dēvētā trijotne - Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Andris Šķēle, par kuru rīcībā esošā kapitāla patiesajiem apmēriem secinājumus gan ir grūti izdarīt, jo nereti gadās, ka formāli ar biznesu, no kura patieso labumu, iespējams, gūst politiķi, nodarbojas viņu ģimenes locekļi.

Par Latvijas turīgāko politiķi uzskatāms Ventspils mērs Aivars Lembergs, par kura rocības patiesajiem apmēriem gan precīzu ziņu nav, tomēr, kā 2008. gadā, atsaucoties uz krimināllietas materiāliem un eksperta vērtējumu ziņoja "Baltic Screen", "ziedu laikos" Lemberga īpašumu kopējā vērtība varēja sasniegt aptuveni vienu miljardu ASV dolāru.

Tiesa gan, ja varam ticēt Lemberga iesniegtajai valsts amatpersonas deklarācijai, dedzīgajam NATO kritiķim ir arī pamatīgas parādsaistības - 2013. gadā tās bija 7 589 946 latus, 3,5 miljonus ASV dolāru un vēl 1 796 303 eiro lielas.

Oficiāli Lembergam pieder vairāk nekā 423 tūkstoši "Latvijas Kuģniecības" akciju, 5795 "Ventspils naftas" akcijas, 100 "Ventbunkera" akcijas, kā arī teju 6000 maksātnespējīgās "Latvijas Krājbankas" akcijas. kā arī kapitāldaļas vairākos citos tranzītbiznesa uzņēmumos, lielākos ieņēmumus viņš pērn guvis no "Valters un Rapa", kas viņam izmaksājusi 63 371 latu.

Lembergam pieder kopumā pieci zemesgabali Puzē un Ugālē, kā arī māja un zeme Rīgā, un dzīvoklis Ventspilī. Vēl viens Ventspilī esošs dzīvoklis ir Lemberga valdījumā.

Krietnus papildu ieņēmumus Lembergs gūst, darbojoties Latvijas Tranzītbiznesa asociācijā, kas viņam 2013. gada laikā izmaksājusi 14 407 latus un Biznesa attīstības asociācijā, kas viņam pērn samaksājusi 33 000 latu. Ventspils domē Lembergs saņem samērā pieticīgu atalgojumu, toties Ventspils brīvostas pārvalde viņam pērn izmaksājusi 34 683 latus lielu atalgojumu, bet Ventspils attīstības aģentūra - 58 800 latus lielu atalgojumu. 63 371 latu pērn Lembergam samaksājusi AS "Valters un Rapa".

Lembergs "steidzamām vajadzībām" glabā itin paprāvus skaidrās naudas uzkrājumus - atbilstoši deklarācijai, skaidrā naudā viņš atlicis 40 000 latu, 45 000 ASV dolāru, 50 000 eiro un 1100 britu mārciņu. Savukārt bezskaidrā naudā Ventspils mērs 2013. gadā glabājis kopumā 178 123 latus, 36 080 ASV dolārus, 896 Šveices frankus un 4203 eiro. 

Lai arī pērn Valsts prezidenta Andra Bērziņa un bijušā baņķiera lielākais ieņēmumu avots 2013. gadā bijusi pensija, kas viņam gada laikā nodrošinājusi 54 995,40 latus, tādējādi ļaujot viņam saglabāt Latvijas bagātākā pensionāra titulu, prezidentam pieder arī daudzi nekustamie īpašumi, kā arī ļoti prāvi naudas uzkrājumi.

Atbilstoši Bērziņa iesniegtajai valsts amatpersonas deklarācijai, - bezskaidrā naudā valsts augstākā amatpersona uzkrājusi 2187, 15 latus, 19 885, 35 ASV dolārus un vairāk nekā 2 324 825 eiro.

Ar miljonāra vērienu prezidents rīkojies, arī izsniedzot aizdevumus - kopumā viņš aizlienējis 716 405 latus, 59 250 ASV dolārus, kā arī 454 621 eiro.

Turklāt Bērziņš ir īsts nekustamo īpašumu magnāts - saskaņā ar valsts amatpersonas deklarāciju par 2013. gadu, Bērziņam pieder septiņi zemes gabali Drebešu pagastā, kur atrodas viņa zemnieku saimniecība "Kājiņas", divi zemes gabali un ēkas Līgatnes pagastā, trīs zemes gabali Nītaures pagastā, seši zemes gabali Vecpiebalgas pagastā, pa vienam zemes gabalam Zaubes, Glūdas, Variešu, Limbažu, Krimuldas, Ķekavas un Ļaudonas pagastos. Turklāt Bērziņam ir desmit nekustamie īpašumi - zemes gabali - Kolkas pagastā, tiesa gan, viens no tiem viņam pieder kopīpašumā ar Andri Rāviņu.  Divi Bērziņam piederoši zemesgabali atrodas Ādažos, četri - Amatas novadā. Rīgā prezidentam pieder dzīvoklis pašā Vecrīgas sirdī, Vaļņu ielā.  

Savas ambīcijas uz atgriešanos aktīvajā politikā šonedēļ pieteikušais Ainārs Šlesers, spriežot pēc oficiāli deklarētājiem īpašumiem, ir teju vai trūcīgs - vienīgais sešciparu skaitlis viņa valsts amatpersonas deklarācijā, ko, izpildot likuma prasības, Šlesers iesnidzis pērnruden, saistīts ar kādu "buldozera" izsniegtu aizdevumu 101 150 latu apmērā.

Saskaņā ar deklarāciju, Šleseram 2013. gada otrajā pusē piederēja  400 000 latu vērtas kapitāldaļas SIA "Avadel", viens zemesgabals Annenieku pagastā, 2006. gadā ražots "Mercedes", nepilnus 30 000 latus, nepilnus 17 000 ASV dolārus un 13 125 eiro lieli bezskaidras naudas uzkrājumi, kā arī skaidras naudas uzkrājumi 5000 latu apmērā. Tomēr, domājams, ka deklarācijā uzrādītie dati, kas liecina, ka Šlesers ieņem valdes locekļa amatu pirms diviem gadiem dibinātajās SIA "Regma 100", "Regma 101", "Regma 102" un "Regma 103", uzskatāmi vien par aisberga redzamo daļu. Portāls "Pietiek.com" pērn vēstīja par kādu darījumu ar "Regma 101", kas pirmo reizi atlājis Šlesera un Andra Šķēles kopējās biznesa intereses. Proti, "Regma 101" pērn kļuva par "Regma 100" un SIA "Inpo 21" kopēju īpašumu. "Inpo 21", savukārt, pieder SIA "Privāto aktīvu pārvalde", kuras valdes priekšsēdētājs ir par Šķēles uzticības personu uzskatītais Edgars Šķenderis. "Privāto aktīvu pārvalde", savukārt, pieder SIA "Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem", kuras īpašnieku vidū ir Šķēles dzīvesbiedre, savulaik populārā politiķe Kristiāna Lībane-Šķēle un trīskāršā ekspremjera meitas. Arī Šlesera ģimene savus īpašumus apsaimnieko kopīgi - Šleseram oficiāli piederošās "Avadel" kapitāldaļu īpašnieku vidū ir arī viņa sieva, bijusī Saeimas deputāte Inese Šlesere un dēls Edvards Šlesers.

Turklāt jāņem vērā, ka KNAB sāktā kriminālprocess pret Šleseru un vairākām citām amatpersonām, kas tika turētas aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, ietvaros iegūtā operatīvā informācija liecināja, ka Šleseram, iespējams, slēpti pieder aptuveni 15 miljonus latu jeb vairāk nekā 20 miljonus eiro vērtas  kapitāldaļas "Rīgas tirdzniecības ostā".

Trīskāršā espremjera Andra Šķēles vērienu, ar kādu viņš, saskaņā ar paša iesniegto valsts amatpersonas deklarāciju, izsniedz aizdevumus, droši vien varētu apskaust arī dažu nelielu valstu bankas - pērnruden iesniegtā deklarācija liecina, ka Šķēle aizdevumos izsniedzis 24,635 miljonus eiro, 789 760 latus un vēl 600 000 ASV dolāru.

Algu ikdienas vajadzībām Šķēle,  kurš, atšķirībā no sava bijušā domubiedra Aināra Šlesera, pagaidām nemēģina atgriezties politikā, saņem par projektu vadītāja pildīšanu SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kurā pašam Šķēlem pieder 62 460 latus vērtas kapitāldaļas. Ekspremjeram pieder itin solīdi bezskaidras naudas uzkrājumi, kuru lauvastiesa - vairāk nekā 290 tūkstoši eiro tiek glabāti Luksemburgā esošajā "Nordea Bank Luxemburg", savukārt "Nordea Bank" Latvijas filiālē Šķēle bezskaidrā naudā pērnruden glabājis 2048 latus, 63 244 ASV dolārus un  6698 eiro. Šķēlem formāli pieder tikai viens nekustamais īpašums - zeme un dzīvojamā māja Rīgā, bet leģendāros "Mākoņus", kas atrodas Saulkrastu novadā, ekspremjers vēl arvien formāli nomā no SIA "Jūras priedes".

Kā zināms, Šķēle, kurš vēl 1990. gadu sākumā aktīvi iesaistījās dažādu, lielākoties ar pārtikas nozari saistītu uzņēmumu privatizācijā, izveidojot "Ave Lat" koncernu, bija pirmais, kurš jau kļūstot par politiķi, jau tika uzskatīts par miljonāru. Šķēles amatpersonas deklarācijā uzrādītās ziņas gan neko daudz neatklāj par viņa biznesa patieso vērienu, jo, kā zināms, formāli ļoti aktīvi ar biznesu nodarbojas viņa dzīvesbiedre Lībane-Šķēle un abas meitas, kurām pastarpināti pieder kapitāldaļas gan nesen Konkurences padomes sodu "nopelnījušajā" "Liepājas autobusu parkā", kas šogad ieguva vairāk nekā 51 miljonu eiro vērtu līgumu ar Liepājas pašvaldību, gan vēja parku biznesā, gan dažādu citu nozaru uzņēmumos. 

Ja vadāmies no uzskata, ka miljonu lielas parādsaistības ir pa kabatai tikai miljonāriem, tad miljonāra statusu godam ir nopelnījis arī kādreizējais ekspremjers Einars Repše, kurš jau atkal kāro atgriezties aktīvajā politikā.

Repše, kuram par partijas "Jaunais laiks" dibināšanu 2000. gadu sākumā sabiedrība saziedoja 312 tūkstošus latu lielu "honorāru" ( pats Repše gan bija cerējis, ka honorārs sasniegs vismaz 1 miljonu latu) ir slavens ar saviem ekstravagantajiem pirkumiem un ne īpaši veiksmīgajiem darījumiem. Sabiedrības saziedoto naudu Repše ieguldīja nekustamajos īpašumos un kapitāldaļās, tomēr pie lielas turības viņam tā arī neizdevās tikt un pēdējā desmitgadē ekspremjers slīgst pamatīgos parādos. Saskaņā ar viņa 2012. gadā iesniegto amatpersonas deklarāciju, aizpērnā gada rudenī viņa kopējās parādsaistības pārsniedza 1,3 miljonus eiro.

No savulaik piederējušajiem vairākiem desmitiem nekustamo īpašumu Repšem īpašumā 2012. gada rudenī bija palikuši vien četri - divi Barkavas pagastā, viens Kaunatas pagastā un viens Iķšķilē esošs nekustamais īpašums. Pirms diviem gadiem ekspremjers pārdevis sev piederošo privāto lidmašīnu "Flighstar 2SC", motociklu un automašīnu. 

Šī gadu tūkstoša pirmās desmitgades vidū Latvijas miljonāru sarakstā uz neilgu laiku bija iekļuvis arī kādreizējais finanšu un satiksmes ministrs Roberts Zīle, kurš jau kopš 2004. gada ir Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un nesen ievēlēts EP jau trešo reizi. Kādu laiku, 2000. gadu sākumā Zīle bija saistīts ar tolaik ienesīgo mazo HES biznesu, bet iekļūšanu 2005. gada miljonāru sarakstā viņam nodrošināja pastarpināta līdzdalība "Baltijas enerģijas grupa", kam, savukārt piederēja kapitāldaļas dažādos ar enerģētiku un energoresursiem saistītos uzņēmumos, tostarp SIA "Gaujas granulas", 2005. gadā vēstīja žurnāls "Nedēļa". Pēc dažiem gadiem "Gaujas granulas", kur Zīlem netieši piederēja ap 33% kapitāldaļu, kļuva maksātnespējīga un politiķis savu miljonāra statusu zaudēja.

Cits ekspremjers - Vilis Krištopans - vairs nealkst iesaistīties aktīvajā politikā. Šonedēļ, esot Aināra Šlesera "Vienoti Latvijai" preses konferences viesu rindās, Krištopans paziņoja, ka tagad viņa galvenā nodarbe būs golfa popularizēšana. Tomēr Komercreģistra dati liecina, ka Krištopans ir gana rosīgs - pavisam nesen, šā gada aprīlī viņš kļuvis par SIA "Berģu terases 1" valdes locekli. 2007. gadā, pārdodot šai SIA vairākus desmitus hektāru zemes Garkalnē, Krištopans nopelnīja 2 miljonus latu.

1997. gadā "Bizness&Baltija" lēsa, ka Krištopana aktīvu kopējā vērtība varētu sasniegt pat 3 miljonus ASV dolāru. Valsts amatpersonas deklarāciju Krištopans pēdējo reizi iesniedza 2008. gada novembrī. Toreiz viņš norādīja, ka ir 672 438 ASV dolārus vēra "Merrill Lynch Bank" vērtspapīru portfeļa īpašnieks un kopīpašumā ar sievu Aiju Krištopani viņam pieder māja ASV, Floridā. Tolaik Krištopanam bija 778 158 eiro, vairāk nekā 250 tūkstošus ASV dolāru un 5000 latu lielas parādsaistības.

Šonedēļ no "Pasažieru vilciena" valdes locekļa amata aizgājušajam bijušajam ministram Aigaram Štokenbergam pieder četru dažādu kompāniju kapitāldaļas, kuru kopējā nominālvērtība ir 118 286 lati.  Vērtīgākā no šīm kompānijām ir SIA "PFG", caur kuru Štokenbergam pastarpināti pieder kapitāldaļas Zviedrijā esošajā rūpnīcā "  "AquaVilla Production". Pirms mēneša par nodomu kļūt par Zviedrijā esošās rūpniecības līdzīpašnieku paziņojis ilggadējs Štokenberga politiskais domubiedrs, "Lattelecom" padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

Paša Štokenberga vērtējumā, kas atrodams viņa amatpersonas deklarācijā, viņam piederošā 22 gleznu kolekcijas vērtība ir vismaz 120 000 latu.  

Štokenbergs ir vienīgais, kuram, saskaņā ar viņa paša iesniegto valsts amatpersonas deklarāciju, pieder miljonāra cienīgs spēkrats - "Ferrari". 1996. gadā ražoto automašīnu Štokenbergs reģistrējis vien pērn. Visiespaidīgākie gan ir Štokenberga izsniegtie aizdevumi - savā deklarācijā par 2013. gadu viņš norādījis, ka aizdevumos izsniedzis 275 391 latu, 818 339 eiro un 66 650 ASV dolārus. Viņa deklarētie bezskaidrās naudas uzkrājumi gan ir samērā pieticīgi, tomēr ar tiem pietiktu, lai segtu viņa uzrādītās parādsaistības.

Štokenbergam pieder divi zemes gabali un ēkas Jaunsātu pagastā, dzīvoklis Rīgā, kā arī 1976. gadā ražots kuteris. 

Bijušais Saeimas "Jaunā laika" frakcijas deputāts, trimdas latvietis Guntis Bērziņš ir viens no visneatpazīstamākajiem ar politiku saistītajiem miljonāriem. Bērziņš, kurš savulaik vadīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, pie turības ticis, vēl dzīvojot Austrālijā, 2012. gada novembrī savā amatpersonas deklarācijā norādījis, ka viņam pieder trīs dzīvokļi Rīgā (divi no tiem - kopīpašumā ar sievu), kā arī zeme Ādažos.

Mazpazīstamā politiķa darījumu vērienu atklāj viņa deklarācijā norādītie skaitļi - laika posmā no 2011. līdz 2012. gada rudenim vien Bērziņš izsniedzis 150 000 eiro lielu aizdevumu, atmaksājis 105 000 eiro un teju 65 tūkstošus ASV dolāru lielus aizdevumus, veicis 69 000 ASV dolāru lielu dāvinājumu un 140 000 eiro lielu atskaitījumu no ieguldījumu pārvaldes portfeļa, papildinājis ieguldījumu pārvaldes fondu ar 43 000 ASV dolāru, bet ieguldījumu pārvaldes portfeli - ar 105 000 eiro. Tolaik Bērziņš "Swedbank" glabāja vairāk nekā 0,9 miljonus eiro un 3051 latus lielu bezskaidrās naudas uzkrājumu, turklāt viņam piederēja nelieli uzkrājumi arī Austrālijas un Lielbritānijas kredītiestādēs.

Bērziņam piederēja vairāku Latvijā reģistrētu AS kapitāldaļas, nepilnus 350 tūkstošus britu mārciņu vērtas ieguldījumu fondu daļas Lielbritānijā reģistrētajā " Sterling Bond Fund", kā arī nelielas "Nokia", "Vodafone" un citu ārvalstu uzņēmumu akciju paketes.