Saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanu Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) tehniski rīkojies atbilstoši regulām, tikmēr lielākā problēma tālāko draudu novēršanā var izrādīties nevis mežacūkas, bet gan cilvēku neinformētība, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Eiropas Komisijas (EK) inspektors ĀCM jautājumos Klauss Depners.
"No veterinārijas viedokļa viss bija kārtībā, bet ir cita problēma - mēra uzliesmojums nav PVD neizdarība, bet apliecinājums, ka kaut kas nav kārtībā ar sabiedrības informētību. Nebija instrukciju, ka kūtī nav jāiet visiem pēc kārtas, ka nedrīkst barot cūkas ar gaļas atliekām, ka jāmazgā zābaki, atgriežoties no meža, ka tūristi vai sēņotāji nedrīkst izmest sviestmaižu atliekas utt., vārdu sakot - nemēslot mežā un ievērot higiēnu. Par to jāinformē tādā valodā, lai visi saprot - gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē -, un pie tā stingri jāpiestrādā. Nepieciešama ministriju, PVD, mednieku, nevalstisko organizāciju, preses, televīzijas un radio sadarbība," sacīja Depners.
"Mežacūka nevar aizskriet no Krievijas uz Vāciju. Toties, ja kāds tūrists bagāžā ved inficētu gaļu, "autobāņa" malā ietur pusdienas, ēdot rupjmaizi un speķi, piemēram, un pārpalikumu nomet zemē, rodas problēma. Vācijā katrā automaģistrāles atpūtas vietā redzamā vietā ir plakāts, kur četrās valodās, tostarp krievu, norādīts - neizmest atkritumus, sods tāds un tāds," atzina inspektors.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas specifika ir kopējā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kas ļauj pierobežas iedzīvotājiem nemitīgi pārvietoties turp un atpakaļ.
"Šis riska faktors nav prognozējams, jo kaimiņvalstīs šī infekcija ir, cilvēki somās ved visu ko, arī cūkgaļu, kuras atlikumi pēc tam nonāk mājas cūkas silē. Šogad vien PVD konfiscējis 14 tonnas gaļas produktu privātpersonu bagāžā. Jāatzīst, ka visu izkontrolēt nevar - vienmēr būs kāds, kurš grib parādīt, ka spēj atvest," sacīja Depners.
Jautāts, cik lieli draudi, ka mēris izplatīsies visā Latvijas teritorijā, viņš atkārtoti akcentēja, ka viss atkarīgs no cilvēku apzinības līmeņa.
"Latvijas gadījumā vairākas slimās mežacūkas vienkārši pārgājušas pāri Baltkrievijas robežai, tomēr neticu, ka tādēļ slimība strauji izplatīsies. Ar mežacūku izšaušanu nedrīkst aizrauties, citādi tās sāks strauji migrēt un veidos vēl lielākus riskus. Situācija ar mājas cūkām ir daudz sarežģītāka, ņemot vērā, ka Latgalē tradicionāli ir ļoti daudz saimniecību, kur cūkas baro ar virtuves atliekām, kas ir visaugstākais risks. Ja saimnieki paši neievēros biodrošības pasākumus un turpinās "spēlēties ar dinamītu", agri vai vēlu jauni ĀCM gadījumi atkārtosies vēl un vēl," rezumēja ES inspektors.
Kā ziņots, ĀCM Latvijā tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas.
Pēc nedēļas, slimībai izplatoties, Saeima izsludināja ārkārtas situāciju, kas no 2.jūlija līdz 1.oktobrim noteikta Daugavpils novada Ambeļu pagastā, Biķernieku pagastā, Demenes pagastā, Dubnas pagastā, Laucesas pagastā, Maļinovas pagastā, Naujenes pagastā, Salienas pagastā, Skrudalienas pagastā, Tabores pagastā, Vecsalienas pagastā, Višķu pagastā, Aglonas novadā, Krāslavas novadā, Dagdas novadā, Zilupes novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, Mākoņkalna pagastā, Pušas pagastā, Ludzas novada Brigu pagastā, Isnaudas pagastā, Istras pagastā, Nirzas pagastā, Ņukšu pagastā, Pildas pagastā, Rundēnu pagastā un Ciblas novadā.
Par darbības koordināciju ārkārtējās situācijas laikā atbildīgs PVD, kura amatpersonām ir tiesības iekļūt privātā īpašumā, lai veiktu visus nepieciešamos mēra apkarošanas pasākumus.
Āfrikas cūku mēris Latvijas teritorijā līdz šim nekad nebija reģistrēts. Slimība nav bīstama cilvēkiem, bet fermā jāizkauj un jāsadedzina visas cūkas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
