Lai izveidotu "Rail Baltica" kopuzņēmumu nepieciešams vēl saskaņot virkni juridiskus dibināšanas dokumentus, piemēram statūtus, norāda Satiksmes ministrijā.
Turklāt katrai valstij atbilstoši nacionālajām procedūrām jautājums par kopuzņēmuma dibināšanu jāvirza izskatīšanai valdībās.
Ministrijā atgādina, ka vienošanās par akcionāru līgumu ir panākta "Rail Baltica" speciālās darba grupas ietvaros, ko atzinīgi novērtēja Baltijas valstu premjerministri savā 21.jūnija deklarācijā.
Kā ziņots, Baltijas valstu sarunvedēji jūnijā trīspusējās sarunās Tallinā vienojās par projekta "Rail Baltica" kopuzņēmuma akcionāru līguma noteikumiem, ieskaitot Viļņas iekļaušanu šajā projektā.
Panākta arī vienošanās, ka, īstenojot projektu, puses kopīgi centīsies panākt, lai Viļņas pievienošana Eiropas platuma sliežu trasei tiktu finansēta par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem.
Kā ziņots, "Rail Baltica 2" projekts paredz jaunas 1435 milimetrus jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro (880 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,56 miljardus latu). Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
