No šī kapitāla investīcijām uzreiz būs pieejami 81,5 miljoni eiro. Fonda mērķis ir iegūt finansējumu 100 miljonu eiro apjomā.
"BaltCap" otrajā kārtā BPEF II fondam ir piesaistījis "SEB Wealth Management" pensiju fonda līdzekļus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, riska kapitāla fondu fonda pārvaldnieka "eQ Private Equity" un "J-Investicijos Family Office". SEB Baltijas pensiju fondu kopējais ieguldījums ir 16,36 miljonu eiro apmērā - 5,7 miljoni eiro no Igaunijas, 5,06 miljoni eiro no Latvijas un 5,6 miljoni eiro no Lietuvas, teikts "BaltCap" paziņojumā medijiem.
"SEB Wealth Management" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenfelds paziņojumā medijiem skaidro, ka ir izvēlēts efektīvs risinājums, lai Baltijas valstu iedzīvotāju uzkrāto pensiju kapitālu ieguldītu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu attīstībā un šie līdzekļi strādātu Baltijas valstu iedzīvotāju interesēs. "Ieguldot inovatīvākajos uzņēmumos ar visaugstāko izaugsmes potenciālu, vienlaikus spēsim nodrošināt augstu ienesīgumu pensiju plānu dalībniekiem, gan tiešā veidā veicināt Latvijas uzņēmumu izaugsmi," vērtē Rozenfelds.
Pēc šī darījuma kopējais pensiju kapitāls, ko "SEB bankas" Latvijā, Lietuvā un Igaunijā reinvestējušas Baltijas valstu ekonomikās, sasniegs 275 miljonus eiro. "SEB banka" Latvijā valsts ekonomikā ieguldījusi 182,91 miljonu eiro no iedzīvotāju uzkrātā pensiju kapitāla, un vēl aptuveni 4,4 miljoni eiro investēti Lietuvas un Igaunijas tautsaimniecībās. "SEB banka" Igaunijā 8,5 miljonus eiro no uzkrātā Igaunijas iedzīvotāju pensiju kapitāla ieguldījusi atpakaļ Igaunijas ekonomikā un vēl četrus miljonus eiro - pārējās Baltijas valstīs. Savukārt "SEB banka" Lietuvā reinvestējusi 56,5 miljonus eiro no uzkrātā pensiju kapitāla Lietuvas ekonomikā un vēl 1,1 miljonu eiro - Latvijā un Igaunijā.
Otrās paaudzes "BaltCap" riska kapitāla fonds veic kapitālieguldījumus inovatīvos uzņēmumos, kas darbojas Baltijā, koncentrējoties uz "buy-and-build" jeb iegādes un attīstības stratēģiju. Fonds turpinās meklēt iespējas iegādāties augsta izaugsmes potenciāla uzņēmumu kontrolpaketes, plānojot vidēji ieguldīt piecus līdz desmit miljonus eiro viena uzņēmuma attīstībā. "BaltCap" strādā kā aktīvs vidējā termiņa investors, sadarbojoties ar uzņēmumu vadības komandām, palīdzot biznesiem attīstīties un kļūt par vadošajiem spēlētājiem savā nozarē.
BPEF II pēc pirmās kārtas šā gada sākumā ir noslēdzis pirmo ieguldījumu, iegādājoties 75% kapitāldaļu atkritumu pārstrādes uzņēmumā Lietuvā "Ecoservice". Fonds pašlaik ir saņēmis ieguldījumu apstiprinājumus no visiem lielākajiem Baltijas pensiju fondiem. Fonda BPEF II investori pēc otrās kārtas ir Eiropas Investīciju fonds (EIF), kas veic ieguldījumus, izmantojot Baltijas Inovāciju fonda starpniecību, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), Baltijas pensiju fondi, ko pārvalda "Swedbank Investment Funds", "LHV Asset Management", "Danske Capital" un "SEB Wealth Management", riska kapitāla fondu fonds, ko pārvalda "eQ Private Equity" un "J-Investicijos Family Office".
"BaltCap" ir pārstāvēts visās Baltijas valstīs, un trijos birojos strādā 16 investīciju speciālistu komanda. "BaltCap" koncentrējas uz maza un vidēja izmēra uzņēmumu finansēšanu to esošo akcionāru akciju izpirkšanai, kā arī investīcijām uzņēmuma attīstībai. Kopš 1995.gada "BaltCap" ir pārvaldījis vairākus privātā kapitāla un riska kapitāla fondus ar kopējo finansējuma apjomu vairāk nekā 260 miljoni eiro un veicis investīcijas vairāk nekā 60 uzņēmumos.
Viens no nozīmīgākajiem BPEF II investoriem ir Baltijas Inovāciju fonds. Tā ir inovatīva ieguldījumu iniciatīva, kas radusies, sadarbojoties Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Eiropas Investīciju fondam, un ir unikāla sadarbība Eiropā mērogā. Baltijas Inovāciju fonds ieguldīs 100 miljonus eiro riska, privātā kapitāla un mezanīna kapitāla fondos, kas veiks investīcijas Baltijas valstu uzņēmumos. Šīs iniciatīvas ietvaros Eiropas Investīciju fonds sadarbojas ar trīs nozīmīgām Baltijas valstu finanšu institūcijām - Latvijas Garantiju aģentūru (Latvija), "KredEx" (Igaunija) un "Invega" (Lietuva). Šis reģionālais sadarbības modelis sniedz labu iespēju turpināt Baltijas valstu riska kapitāla tirgus attīstību.