Video: Liepājas SEZ izveidošana ir izgāzusies, uzskata Valsts kontrole  (44)

Lai gan Liepājas SEZ aizņem aptuveni 65% pilsētas teritorijas, faktiski vadīta ir tikai Liepājas osta. Par pārējo teritoriju SEZ pārvaldei nav nekādas intereses, līdz ar to – nav arī nekādu darbību, informē VK pārstāve Ilva Liepiņa – Milzarāja.

Par revīzijā konstatētajiem Liepājas SEZ pārvaldes nelietderīgajiem tēriņiem VK ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā.

Liepājas SEZ ir nodalīta valsts daļa ar īpašu aktu bāzi un īpašu nodokļu režīmu, kas orientēta uz šīs teritorijas un valsts ekonomisko attīstību. Tā tika izveidota 1997.gadā ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu. Zonas uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai, un radīt jaunas darbavietas.

Veicot pārbaudi par Liepājas SEZ pārvaldes darbību 2012. un 2013.gadā, VK konstatēja, ka viens no faktoriem ostas nespējai attīstīties ir tas, ka 2008.gadā izstrādātā attīstības stratēģija, kurā iezīmēti projekti, noteikti termiņi, sasniedzamie finanšu rādītāji, ieņēmumi un kravu skaits, pastāv tikai uz papīra.

Realitātē no sešiem lielajiem projektiem, kas veicinātu ostas attīstību, tikai viens ir realizēts noteiktajā laikā. Divu būtisku projektu realizācija kavējas - ostas padziļināšanas projekts par četriem gadiem, bet Karostas kanāla attīrīšana – par trīs gadiem. Viļņlaužu rekonstrukcija, kas bija jāīsteno jau 2010.gadā un viens no sauszemes pievedceļu rekonstrukcijas projektiem, kas bija jāīsteno 2012.gadā, vēl nav pat uzsākti, uzsver VK.

Rezultātā kravu apgrozījums ir par 26%, kuģu skaits - par 34% , ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem – par 42%, bet no ostas ceļu izmantošanas – par 44% mazāki nekā plānots. Turklāt, laikā, kad pārvaldes ieņēmumi sarūk, izdevumi tās uzturēšanai pieaug.

"Nemākulīgā vai neieinteresētā vadība atspoguļojas arī citos saimniekošanas virzienos. Pārvalde faktiski nekontrolē SEZ statusu ieguvušos komersantus un viņu darbību. Pārvaldei būtu jāseko līdzi tam ko, kā, cik daudz komersants iegulda, un kā tas veicina kravu apgrozījumu un ostas attīstību, jo šim uzņēmējam ir piešķirta nodokļu atlaide. Tomēr tā nenotiek," norādīts VK paziņojumā.

Iestādei nav izdevies noskaidrot, vai tiek iekasēta maksa par piestātņu izmantošanu ostā, jo maksa visā teritorijā – gan ar, gan bez piestātnēm – ir viena. SEZ pārstāvji norādījuši, ka nomas maksā iekļauta arī piestātnes izmantošana. Tādā gadījumā komersanti, kuriem nav piestātnes, pārmaksā.

Līgums ar komersantiem paredz, ka noteiktu ieguldījumu veikšanu pārvalde var kompensēt, atlaižot zināmu summu no nomas maksas. Bet, ar nosacījumu, ka jānodrošina konkrēts kravu apgrozījums. Revīzijā atklājās, ka kompensācija pilnā apmērā izmaksāta arī gadījumos, kad nav nodrošināta pat puse solītā apgrozījuma. Izrādās, pārvalde nav pamanījusi pašu valdes lēmumu par kompensācijas samazināšanu kravu apgrozījuma neizpildes gadījumā, secina kontrolieri.

Lai gan Stratēģiskajā attīstības plānā pārvalde ir norādījusi, ka vitāli svarīgi ir attīstīt ražošanas teritorijas infrastruktūru - kanalizāciju, elektrību, telpas, noliktavas, - realitātē uzbūvēts tikai viens ceļš. Pārvalde taisnojas, ka šis darbs ir jāveic sadarbībā ar pašvaldību, taču pierādījumu šādai sadarbībai nav, apgalvo VK.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes revīzijas laikā, kas ilga vairāk nekā septiņus mēnešus, Valsts kontroles revidenti snieguši kopskaitā 16 ieteikumus zonas attīstības plānošanas un pārvaldes finanšu vadības pilnveidošanai, informē Liepājas SEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

"Savā darbā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde vienmēr ir centusies vadīties pēc labas pārvaldības principiem, kas vērsti uz ilgtspējīgu izaugsmi un visam reģionam nozīmīgu attīstību, taču atsevišķos jautājumos, piemēram, par ostas ilgtermiņa attīstības plānošanu un darbību mūsu redzējums atšķiras no Valsts kontroles redzējuma, pamatojot to gan ar starptautisku pieredzi, gan arī lokālo ekonomisko situāciju, kurā osta ir viens no nozīmīgākajiem pilsētas attīstības instrumentiem un darba vietu nodrošinātājiem," skaidro Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš. Viņš apgalvo, ka pārvalde ņems vērā VK ieteikumus, koriģējot vai izstrādājot jaunus plānošanas dokumentus, darbības vadlīnijas un vadības procesus.

LSEZ pārvalde uzsver, ka VK pārbaudītajā periodā nav saņēmusi nekādas iemaksas no valsts vai pašvaldības budžeta, tomēr, izmantojot ES Kohēzijas fonda un sava budžeta līdzekļus, tā īstenojusi un turpina realizēt Liepājas pilsētai un reģionam nozīmīgus attīstības projektus.

VK revīzija veikta par laika posmu no 2012.gada sākuma līdz 2013.gada 31.decembrim. Liepājas SEZ pārvalde atzīst, ka 2013.gads bijis sarežģīts, tomēr, "pateicoties veiksmīgi īstenotajiem stratēģiskās attīstības projektiem, ir izdevies sasniegt stabilus rādītājus un nodrošināt, ka negatīvā ietekme uz Liepājas ostas darbību, kas saistīta ar AS "Liepājas metalurgs" darbības apturēšanu un uzsākto maksātnespējas procesu, ir maksimāli samazināta".

Šajā laikā pārvaldei nācies meklēt speciālus risinājumus un rīkoties operatīvi, lai uzlabotu kravu plūsmu ostā un izvērtētu iespējamos variantus, kā veicināt AS "Liepājas metalurgs" meitas uzņēmuma – lielākās ostas stividorkompānijas LSEZ AS "Liepājas osta LM" – pilnvērtīgas darbības atjaunošanu.

Liepājas SEZ pārvalde atzīst, ka līdz ar to LSEZ pārvalde izvērtēs Valsts kontroles ieteikumus attiecībā uz iespējām iekasēt līgumsodus par kavētajiem nomas maksājumiem un plānotā kravu apjoma nepārkraušanu, tomēr periodā, kad tika veikta revīzijā, to īstenojot, iespējams, būtu apdraudēta vairāku uzņēmumu finansiālā situācija un darbība. Šobrīd situācija ir stabilizējusies un 2014.gada pirmajā pusgadā osta strādājusi ar 7,3% kravu apgrozījuma pieaugumu, savukārt ostas stividorkompānija "Liepājas osta LM" šā gada jūnijā sasniedza 160 385,40 tūkstošus tonnu apgrozījumu, veidojot pieaugumu par 43,1%, norāda Liepājas SEZ pārvalde.

Revīzijas rezultātā Valsts kontroles viedoklis būtiski atšķīrās no LSEZ pārvaldes viedokļa par nepieciešamību organizēt Baltijas jūras ostu basketbola turnīru un līdzfinansēt Liepājas pārstāvniecības Rīgā telpu nomu. "Šādam atzinumam LSEZ pārvalde nevar piekrist, ņemot vērā, ka telpas Rīgā tiek nomātas jau kopš 1997.gada un līdz šim nevienai kontrolējošai institūcijai nav radušās šaubas par to nepieciešamību. Pārstāvniecības telpas tiek izmantotas gan rīkojot dažādas tikšanās ar investoriem, gan arī tajās norit LSEZ valdes sēdes, kurās piedalās atbildīgo nozaru ministriju pārstāvji, gan arī šādas pārstāvniecības esamība ļauj veidot ciešāku saikni ar valsts pārvaldes institūcijām un ārvalstu pārstāvniecībām, kas atrodas Rīgā, un ir svarīgs komunikācijas kanāls," skaidro pārvalde.

Savukārt basketbola turnīrs ir ikgadējs pasākums, kurā tiekas visu Baltijas valstu ostu pārvalžu darbinieki, un katru gadu turnīrs notiek citā ostas pilsētā, dodot iespēju detalizēti iepazīties ar konkrētās ostas darbību un ostu aktualitātēm citās pilsētās, informē LSEZ pārvalde. Tā uzskata, ka atteikšanās no dalības šādos pasākumos nebūtu pozitīvs signāls starptautiskā mērogā.