"Liepājas metalurga" pārdošanu par iespējami augstāku cenu apdraud pārprodukcija pasaules tirgū, obligātā elektrības iepirkuma komponente un konflikts Austrumukrainā, trešdien vēsta laikraksts "Dienas Bizness".
"Galvenais traucējošais šķērslis ir augstā obligātā iepirkuma komponente elektroenerģijas cenā, un nav iespējams prognozēt, kāda tā būs pēc trim līdz pieciem gadiem. Tas ir jautājums Latvijas valdībai par enerģētikas politiku," pēc valdības sēdes, kurā ministri informēti par potenciālajiem investoriem, sacījis piesaistītā konsultanta "IBS Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
Krastiņš norāda, ka arī konflikts Ukrainā un iespējamās sankcijas neveicina ne tikai potenciālo darījumu ar "Liepājas metalurga" aktīviem, bet arī nevienu citu biznesa darījumu. Vairums metalurģijas rūpnīcu Eiropā, Krievijā un Ķīnā pārstrukturizējas, daļa tiek vērtas ciet. Lielākas nenoslogotās jaudas, pēc Krastiņa sacītā, esot tieši Ķīnā, kas arī tiekot vainota situācijas destabilizēšanā nozarē un Krievijā.
Lai arī publiski netiek atklāts, kādu iemeslu dēļ četri investori ir tikuši atskaitīti no pretendentu loka, tomēr, pēc Krastiņa sacītā, valdības locekļi esot informēti par šādas rīcības iemesliem. Starp labākajiem sešiem esot interesenti gan no Eiropas, gan Krievijas.
31.jūlijs ir noteikts kā investoru saistošo piedāvājumu iesniegšanas termiņš, bet 31.augusts varētu būt laiks, kad tiek noslēgts darījums. Lai arī "Liepājas metalurga" administrators Haralds Velmers atzīst, ka pašlaik uzņēmuma pārdošanas cenu nav iespējams nosaukt, tomēr, izvērtējot nesaistošos piedāvājumus, esot cerība atgūt valsts naudu.
Laikraksts atgādina, ka kopumā "Liepājas metalurga" parādi pārsniedz 200 miljonus eiro, no kuriem nodrošinātajiem kreditoriem – Valsts kasei un komercbankām – kopējais apjoms sasniedz aptuveni 105 miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
