Latvijas Bankas maksājumu un finanšu tirgus analītiķis Deniss Fiļipovs uzsver, ka "Bitcoin" nav ne valūta, ne maksāšanas līdzeklis. Virtuālā valūta "Bitcoin" nav oficiāla valūta, kuru kā likumīgu maksāšanas līdzekli emitē un garantē pēc nominālvērtības valstu centrālās bankas. Līdz ar to "Bitcoin" turētājam nav garantiju, ka viņa īpašumā esošos "Bitcoin" varēs apmainīt pret reālu naudu, un tas padara par neiespējamu "Bitcoin" lietot kā vērtības mēru, kas ir viena no naudas funkcijām.
Uz "Bitcoin" turētājiem neattiecas patērētāju tiesību aizsardzība, ko nodrošina valsts likumi attiecībā uz likumīgu maksāšanas līdzekļu izmantošanu. "Bitcoin" emisiju un izmantošanu pašlaik neregulē un neuzrauga, tādējādi "Bitcoin" gadījumā netiek garantēta apmaiņa pret naudu, kā arī "Bitcoin" turētājam nav, pie kā vērsties, ja ir notikušas krāpnieciskās darbības, kuru dēļ "Bitcoin" tiek zaudēts. "Bitcoin" juridiski nav piesaistīts nevienas valsts oficiālai valūtai, tāpēc "Bitcoin" nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa nevienā no Eiropas Savienības jurisdikcijām, informē Latvijas Bankas analītiķis.
Fiļipovs skaidro, ka pēc būtības "Bitcoin" ir produkts, kuru pērk par oficiālu valūtu. To var izmantot kā maiņas līdzekli, iegādājoties citas preces vai pakalpojumus, ja abas puses par to vienojas un ir gatavas uzņemties visus ar "Bitcoin" izmantošanu saistītos riskus. Ar "Bitcoin" ir saistīti vairāki riski - risks zaudēt naudu "Bitcoin" maiņas procesā, jo maiņas platformu darbība netiek regulēta; "Bitcoin" vērtība var strauji mainīties vai pat zust, jo tā nav piesaistīta nevienas valsts oficiālai valūtai; patērētājus, kas izmanto "Bitcoin", lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem, neaizsargā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos paredzētās tiesības atgūt līdzekļus, kas norakstīti neautorizētu darījumu rezultātā; no "digitāla maka" nozagtus "Bitcoin" nav iespējams atgūt.
Šo iemeslu dēļ Latvijas Banka nerekomendē nekādus ieguldījumus vai transakcijas ar "Bitcoin". Latvijas Banka neatbalsta "airBaltic" mārketinga iniciatīvu - pieņemt "Bitcoin", pasažieriem norēķinoties par aviobiļetēm -, jo šādi tiek popularizēta "Bitcoin" kā maksāšanas līdzekļa izmantošana iedzīvotāju vidū, skaidro centrālā banka.
Arī FKTK neiesaka izmantot "Bitocoin", jo tas nav nav drošs maksāšanas līdzeklis, patērētāju tiesības nekādi netiek aizsargātas, un "Bitcoin" lietotājiem visi riski un iespējamie zaudējumi jāuzņemas pašiem. Pirms pieņemt lēmumu par kāda finanšu pakalpojuma izmantošanu, FKTK aicina izprast tā būtību un izvērtēt visus riskus.
Lai arī "Bitcoin" sauc par virtuālo valūtu, tā nav valūta tiešā nozīmē, un pēc tā būtības drīzāk ir uztverams kā prece jeb produkts, kuru var izmantot kā maiņas līdzekli, ja puses par to vienojas, tādējādi šis instruments nav pielīdzināms legālam maksāšanas līdzeklim, skaidro FKTK. Komisija vērš arī uzmanību, ka Eiropas Savienībā patlaban nav izstrādāti noteikumi, kas regulē tā dēvēto virtuālo valūtu darbību, tai skaitā uz to nav attiecināmi FKTK kompetencē esoši normatīvie akti, piemēram, Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums, Finanšu instrumentu tirgus likums utt. Tāpēc komercdarbība, kas ir saistīta ar "Bitcoin" uzpirkšanu un izplatīšanu, netiek licencēta vai reģistrēta FKTK kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki.
Arī Eiropas Banku iestāde (EBA) vairakkārt publicēja brīdinājumus par riskiem, kas saistīti ar virtuālās valūtas izmantošanu, veicot darījumus. 2013.gada decembrī EBA uzsvēra, ka "Bitcoin" lietotāju kā patērētāju tiesības netiek aizsargātas, jo nav izstrādāti īpaši noteikumi darījumiem, kuri veikti, izmantojot virtuālo valūtu kā maksāšanas līdzekli, tādējādi pastāv risks zaudēt naudu. Turklāt, kā norāda EBA, nav nekādu garantiju, ka valūtas vērtība nākotnē nemainīsies.
Jūlija sākumā EBA aicināja Eiropas bankas un citus maksājumu pakalpojumu sniedzējus neveikt darījumus ar virtuālajām valūtām, kamēr nebūs izstrādāti noteikumi, kā izvairīties no pārkāpumiem šajā tirgū. EBA informēja, ka tā ir identificēti vairāk nekā 70 riski, kas saistīti ar virtuālajām valūtām, piemēram, "Bitcoin". Šie riski ietver arī virtuālās valūtas iespējamo izmantošanu noziedzīgos darījumos. "Bitcoin" anonimitāte darījumos ir raisījusi kritiku par iespējām šo valūtu izmantot nelegālos darījumos, ieskaitot narkotiku un ieroču tirdzniecību. Tāpat šīs valūtas "virtuālos naudasmakus" apdraud arī hakeru uzbrukumu risks.
EBA iesaka Eiropas finanšu institūcijas atturēties no virtuālo valūtu pirkšanas, pārdošanas un uzglabāšanas līdz brīdim, kad tiek izstrādāts attiecīgās nozares uzraudzības ietvars.
Latvijas bankām tāpat kā Eiropas bankām kopumā ir piesardzīga attieksme pret virtuālajām valūtām, sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas preses sekretāre Baiba Melnace.
Kā ziņots, pirmsākumos "Bitcoin" vērtība bija vien daži centi par vienu vienību, bet 2011.gadā digitālās valūtas vērtība sāka strauji palielināties, vispirms sasniedzot 40 dolārus, bet 2013.gada beigās pārsniedzot jau 1200 dolārus par vienību. Pašlaik viena "Bitcoin" cena veido vairāk nekā 600 dolāru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
