Kā norāda LLKC, arvien vairāk saimnieku apsver iespējas samazināt kvotas pārpildi, tās nomājot, pārpērkot vai arī palielinot pašpatēriņu. Kā viena no pašpatēriņa iespējam tiek ieteikts paplašināt lauku tūrisma pakalpojumu klāstu ar piena vannu kūrēm.
"Varbūt tās saimniecības, kas darbojas ar bioloģiskām saimniekošanas metodēm, var piedāvāt viesiem un tūristiem pilnpiena vannas. Pienskābe palīdz attīrīt ādu un atbrīvot to no atmirušajām šūnām. Tauki un olbaltumvielas, kas ir pilnpienā, arī palīdz mitrināt ādu un saglabā ādai mitrumu arī pēc vannas. Daži veselības eksperti iesaka izmantot piena vannas atsevišķu ādas problēmu mazināšanai, piemēram, mazinot saules apdegumu, ādas ekzēmas. Dabīgie piena tauki var izrādīties ļoti labi arī sausiem un bojātiem matiem. Piena vannām var pievienot arī citus lauku labumus, piemēram, medu vai ārstniecības augus," iesaka LLKC eksperti.
Tāpat tiek norādīts, ka pārpalikušo pienu var izbarot telītēm vai bullēniem.
Nobarojamiem bullēniem pienu var izbarot neierobežotā daudzumā, ja vien bullēnu pakāpeniski pie tā pieradina. Vienā reizē melnraibie bullēni var izdzert līdz pat 10 kilogramiem pilnpiena. Izbarojot pilnpienu līdz 2,5 mēnešiem, var sasniegt 130-150 kilogramu dzīvsvaru. Šādi nobarojot, uz katru bullēnu var rēķināt vienu tonnu piena.
LLKC arī iesaka tām saimniecībām, kuras to var atļauties naudas plūsmas samazinājuma dēļ, brāķēt, piemēram, govis ar hroniski paaugstinātu somatisko šūnu skaitu. Tas ļautu ražot, lai arī mazāk, bet kvalitatīvāku pienu.
Tāpat, izvairoties no kvotu pārpildes, var samazināt izslaukumu. Tas nenozīmē vienkārši izņemt no barības devas kādu barības līdzekli, bet pareizi pārrēķināt barības devu uz mazāku izslaukumu. Lai arī vislabākās rupjās lopbarības gatavošanas laiks ir garām, tomēr vēl būs zāles pļāvumi, un no tiem ir jāsagatavo iespējami labākas kvalitātes rupjā lopbarība. Tā samazinās piena pašizmaksu un ar nedaudz zemākiem izslaukumiem ļaus saglabāt peļņas daļu, skaidro LLKC.
Savukārt piena iepircēji tiek aicināti nepiemērot papildu piemaksas vai atskaitījumus piena cenai atkarībā no tauku satura pienā, vai arī samazināt šīs prasības, liekot lielāku uzsvaru uz olbaltumvielu daudzumu pienā.
Vienlaikus LLKC norāda, ka minētie padomi var palīdzēt salīdzinoši neliela kvotas pārsnieguma gadījumā.
Kā ziņots, šogad ir pēdējais piena kvotas gads pirms sistēmas atcelšanas visā Eiropas Savienībā 2015.gadā. Kārtējais kvotas gads ir sācies 1.aprīlī un beigsies 2015.gada 31.martā. Šajā gadā valsts kopējās piena kvotas apjoms Latvijā ir palicis iepriekšējais - 781 132 tonnas.
Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, no 1.aprīļa līdz 1.jūlijam piena kvotas izpilde jau ir 27,7%, kas ir par 20% vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.
Zemkopības ministrija (ZM) jau iepriekš lauksaimniekiem norādījusi, ka katram jāseko līdzi savas kvotas izpildei. Kvotu sistēmā katru piena kvotu administrē atsevišķi, tāpēc, valsts mērogā pārsniedzot ierobežojošo daudzumu, ražotājam būs jāmaksā soda nauda - 27,83 eiro par katriem 100 kilogramiem virskvotas piena. Sods par pārsniegto kvotu būs jāmaksā piena kvotas īpašniekam - piena ražotājam.
Lai novērstu vai samazinātu piena kvotas pārsniegšanu, arī ZM ierosina kvotas nomāt, regulēt izslaukuma vai tauku procentu, plānojot slaucamo govju ēdināšanu un palielināt pašpatēriņam paredzēto piena daudzumu - ataudzējamo telīšu un nobarojamo teļu ēdināšanu.
Tāpat ZM ierosina - lauksaimniekam pašam būtu jāizlemj, vai kvotas pārsniegšanas gadījumā maksāt soda naudu vai tomēr samazināt piena apjomu. Par papildu iespējamiem risinājumiem, lai novērstu vai samazinātu piena kvotu pārsniegšanu, lauksaimnieki var vērsties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
