Eiropas Savienības (ES) jaunajām sankcijām pret Krieviju nevajadzētu ietekmēt dabasgāzes piegādes Latvijai, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
Vaicāts, vai valdība, lemjot par atbalstu ES sankciju noteikšanai pret Krieviju, ņēma vērā arī Latvijas energodrošības riskus, Dombrovskis pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra: "Runājot par piegādēm, esam pietiekami drošā situācijā."
Viņš skaidroja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvē gāzes pagaidām pietiek, bet ārkārtas situācijā ir pieejama bufergāze, kura pietiks vismaz pusotram gadam.
Vaicāts par risinājumiem, ja gadījumā tiek izlietota arī bufergāze, ekonomikas ministrs noradīja: "Divi gadi ir pietiekams laiks, lai uzbūvētu sašķidrinātās dabasgāzes termināli."
Kopumā, pēc Dombrovska domām, ES plānotās sankcijas pret Krieviju uz Latviju, visticamāk, neatstās nekādu ietekmi. Tajā pašā laikā viņš neizslēdza, ka Krievija varētu spert atbildes soļus, taču ministrs atturējās prognozēt, kādi tie varētu būt.
Kā ziņots, ES dalībvalstis otrdien vienojušās vērst sankcijas pret četriem Krievijas prezidenta Vladimira Putina biznesa partneriem, kā arī pret četriem uzņēmumiem, vēsta avoti ES. Paredzams, ka ceļošanas ierobežojumiem un līdzekļu iesaldēšanai pakļauto peronu vārdi tiks paziņoti trešdien, publicējot tos ES oficiālajā izdevumā "Official Journal of the European Union".
Lēmums par jaunajām sankcijām pieņemts ES dalībvalstu vēstnieku sanāksmē, kurā vēlāk paredzēts apstiprināt arī daudz stingrākas sankcijas pret Maskavu.
Tā dēvētās trešās fāzes sankcijas atšķirībā no otrās fāzes sankcijām būs vērstas pret veseliem Krievijas ekonomikas sektoriem.
ES plāno liegt Krievijai pieeju Eiropas finanšu tirgum, aizliegt bruņojuma un dubultā pielietojuma preču pārdošanu Maskavai, kā arī tehnoloģiju eksportu, tostarp enerģētikas jomā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
