Pašreizējā Krievijas importa ierobežošanas politika ietekmēs Latvijas pārtikas ražotājus, un no tā cietīs pamatā Latvijas gaļas pārstrādātāji, piena produktu ražotāji un zivrūpnieki, pārliecināta Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Pērn kopējais eksports uz Krieviju bija 656 miljonu eiro apmērā. Lai arī pēc kopējiem statistikas datiem pašlaik eksporta apjomus uz Krieviju nav pats lielākais, un šā gada pirmajā ceturksnī tas ir saglabājies iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī, tomēr pēc šī Krievijas soļa atsevišķas pārtikas ražošanas jomas varētu būtiski ciest.
Turklāt Krievijas importa ierobežošanas politika varētu ietekmēt ne vien uzņēmumus kā tādus, bet arī reģionu iedzīvotājus un Latvijas ekonomikas rādītājus.
„Ir jāsaprot, ka galvenokārt no sankcijām cietīs tieši Latvijas gaļas pārstrādātāji, piena produktu ražotāji un zivrūpnieki, kas lielu daļu savas produkcijas eksportē uz Krieviju un citām NVS valstīm. Tas nozīmē, ka neveiksmīga pārorientēšanās uz citu valstu tirgiem sliktākajā gadījumā varētu nozīmēt bezdarba pieaugumu," atzīst Šure.
Pašlaik, kad ir zināms Krievijas lēmums un konkrētās ierobežojumu jomas, attiecīgo pārtikas produktu ražošanas uzņēmumiem ir pastiprināti jāsāk domāt par pārorientēšanos uz citiem eksporta tirgiem, lai arī tas ir ļoti grūti izdarāms, jo konkurence ES tirgū ir milzīga, bet Krievijas un NVS valstu tirgū mūsu produkcija ir labi zināma un tiek augstu vērtēta. Tāpat ir svarīgi saprast, vai šīs sankcijas ietekmēs arī saistītos uzņēmumus, kā, piemēram, „NP Foods" u.c.
LPUF padomes priekšsēdētāja uzsver, ka federācija atbalsta arī citu ES valstu politiku, kas ES lūdz kompensēt sankciju radītos zaudējumus, kā arī noteikt konkrētām valstīm, tostarp Baltijas valstīm, buferzonas statusu, jo no šīm sankcijām tomēr dažas valstis cietīs vairāk nekā citas.
„Tāpat pašlaik ir aktuāls jautājums par to, ja reiz Krievija ir aizliegusi ievest mūsu produkciju, kāpēc lai mēs atļautu ievest viņu produkciju? Par šiem jautājumiem būtu svarīgi tūlīt lemt ES līmenī, jo mēs vieni nevaram cīnīties, jo tomēr esam maza valsts," atzīmē Šure.
Tagad visiem ir svarīgi strādāt cieši kopā, lai šie Krievijas ierobežojumi radītu mazāku iespaidu uz uzņēmumiem un Latvijas iedzīvotājiem. Valdībai ir steidzīgi jādomā, kā atbalstīt sankcijās ierautos ražotājus un pakalpojumu sniedzējus, tirgotājiem būs vēl vairāk jāatbalsta vietējie ražotāji, lai veikalos būtu tieši mūsu produkcija, savukārt patērētājiem ir jāparāda sava nostāja un lojalitāte, izvēloties tieši vietējo produkciju.
„Kā viens no situācijas risinājumiem būtu iespējamu rezervju iepirkšana no ražotājiem un papildus subsīdiju iegūšana no ES, tas valdībai būtu jārisina. Savukārt mūsu jaunievēlētajiem pārstāvjiem Eiroparlamentā ir jāparāda, kāpēc viņi tika ievēlēti, un jādara viss iespējamais, lai mūs sadzirdētu Eiropas varas gaiteņos un notiktu reāls darbs šīs situācijas risināšanai," sacīja Šure, norādot, ka no kopējā Latvijas eksporta ceturtā daļa ir tieši uz Krieviju un šie skaitļi valsts ekonomikai ir būtiski.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
