Pirmajā pusgadā Latvijas eksports uz Krieviju samazinājies  (8)

Eksportam uz Krieviju ceturto mēnesi pēc kārtas vērojams gada tempu sarukums, ko galvenokārt nosaka ekonomiskās aktivitātes samazināšanās Krievijā. Lielākais eksporta kritums vērojams stipro alkoholisko dzērienu, medikamentu un augu eksportā. Turpretī iesala ekstrakta un kokskaidu plātņu eksports strauju pieauga.

Finanšu ministrija savukārt informē, ka gada laikā preču eksports uz Krieviju ir samazinājies par 10%.

Šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju preču eksporta vērtība sarukusi par 3,8%, bet importa - par 0,2%. Salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, preču eksporta vērtība samazinājusies par 0,7%, bet preču importa vērtība pieaugusi par 2,1%. Šā gada pirmajā pusē eksports pieauga par 1,6%, bet imports saruka par 8,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas operatīvo informāciju šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules importā turpināja pieaugt. Tas apliecina Latvijas spēju elastīgi reaģēt uz pieprasījuma kritumu atsevišķās preču grupās un atsevišķās valstīs, raksta Pelēce. Kā liecina Eiropas Komisijas publicētie konfidences rādītāji, Latvijas uzņēmēju noskaņojuma rādītāji eksporta pasūtījumu apjomu novērtējumiem jūlijā uzlabojās. Konfidences rādītāji 3.ceturksnim uzlabojās eksporta pasūtījumu apjomu novērtējumam, bet pasliktinājās konkurētspējas redzējums gan Eiropas Savienībā (ES), gan ārpus ES, gan arī iekšzemes tirgū.

Preču importa kritumu par 0,2% jūnijā salīdzinājumā ar maiju galvenokārt noteica ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu, dzīvnieku izcelsmes produktu un satiksmes līdzekļu importa samazināšanās.

Lai gan ekonomiskā situācija eirozonas valstīs ir uzlabojusies, ārējā vidē pieauguši riski saistībā ar Krievijas un Ukrainas ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz Latvijas preču eksportu. Nestabilā situācija ir ieilgusi, kā arī noteiktas savstarpējas ekonomiskās sankcijas. Atsevišķi uzņēmumi, kuru preču noieta tirgus ir Krievija un Ukraina, jau saskaras un arī turpinās saskarties ar valūtas kursu radītajiem zaudējumiem un ārējā pieprasījuma mazināšanos, raksta Latvijas Bankas ekonomiste.

Pelēce skaidro, ka eksporta kritumu uz Krieviju pagaidām daļēji spēj kompensēt ārējā pieprasījuma kāpums citās tirdzniecības partnervalstīs. Tomēr jāņem vērā, ka nupat Krievija ir noteikusi pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem, kas tiek importēti no ES, ASV un citām rietumvalstīm. Krievijas importēt aizliegto preču sarakstā minētās preces veido apmēram 5% no Latvijas kopējā eksporta uz Krieviju jeb 0,5% no Latvijas kopēja preču eksporta. Lai gan aizliegto pārtikas produktu sarakstā ir iekļauti piena un zivju produkti, kas veido nozīmīgu daļu no Latvijas eksporta uz Krieviju, šajā sarakstā nav iekļautas, piemēram, šprotes un saldējums, kuru eksports uz Krieviju pēdējos mēnešos būtiski audzis. Aizliegto produktu sarakstā nav arī dzērienu un farmācijas ražojumu. Pelēce arī atzīmē, ka Latvijas uzņēmēji, it īpaši pārtikas nozares uzņēmumi, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ne pirmo reizi saskaras ar ierobežojumiem no Krievijas puses un tādēļ tiem ir pieredze alternatīvu tirgu apguvē.