Lietuvas kravu ekspeditori: Alternatīva Eiropas platuma sliežu ceļa projektam varētu būt īpaši vilcieni

Par pilnīgu vai daļēju alternatīvu, kas būtu īstenojama operatīvāk, varētu kļūt vilcieni ar automātiski maināmu riteņu pāru platumu, domā ekspeditoru kompānijas "Vestaka" direktore Donata Panaviene.

"Neesam pret "Rail Baltica" izbūvi, nesakām, ka tas nav vajadzīgs, bet jāizvērtē, ar kādiem līdzekļiem to gribam panākt. Mums būs Eiropas platuma sliedes līdz Kauņai, bet nav skaidrs, kad tās tiks izbūvētas līdz Latvijai, un nezinām, kad nonāksim līdz Tallinai," viņa spriedusi.

Panavienes pieminētos vilcienus ražo Spānijas kompānija "Patentes Talgo". Kā norāda portāls, Lietuvā to pārstāv pati "Vestaka".

Jautāta, vai kompānijas viedokli noteicis šis apstāklis, direktore atbildējusi, ka par efektīviem risinājumiem "Vestaka" domājusi jau tobrīd, kad vēl nav pārstāvējusi spāņus.

"Strādājām ar Lietuvas ražotājiem, kuri grib vest uz Eiropu savu produkciju vai izejvielas, un viņiem nemitīgi nācās rēķināties ar pārkraušanas izdevumiem," viņa stāstījusi.

Pēc Panavienes teiktā, spāņi jau pirms pieciem gadiem piedāvājuši pasažieru vilcienus ar maināmu riteņu pāru platumu, bet tolaik sistēma vēl neesot bijusi pielāgota kravas vilcieniem, tādēļ Lietuvā neviens par to nav ieinteresējies. Viņasprāt, tagad jautājumu būtu vērts pārskatīt, lai gan "Rail Baltica" projekts beidzot iekustējies.

Kā atgādina "Vz.lt", Eiropas platuma sliežu ceļa projektam ir divas daļas. Pirmajā kārtā Lietuva apņēmusies līdz 2015.gada beigām izbūvēt Eiropas 1435 milimetru sliežu ceļu no Polijas robežas līdz Kauņai. Šā projekta paredzamās izmaksas ir 1,3 miljardi (377 miljoni eiro) litu.

Otrā daļa - "Rail Baltica 2" - vēl ir pašā sākumstadijā, un Baltijas valstu vienošanos ilgu laiku bremzējušas nesaskaņas par Lietuvas vēlmi iekļaut šai maršrutā arī Viļņu. Pēc karstām diskusijām norunāts, ka no Kauņas līdz Lietuvas galvaspilsētai vēlāk tiks izbūvēts īpašs dzelzceļa atzars.

"Nākamgad izbūvēsim sliedes līdz Kauņai, bet varbūt līdz Viļņai nav obligāti būvēt Eiropas platuma sliežu ceļu, bet varam braukt ar šādu (..) vilcienu un Kauņā nepārsēsties citā?" vaicājusi pirms 15 gadiem dibinātās ekspeditoru kompānijas vadītāja. "Ja Lietuva un Latvija ar Eiropas platuma sliedēm tiks savienotas tikai 2020.-2022.gadā vai vēl vēlāk, varbūt nav jāgaida līdz tam, bet jāinvestē, lai mēs jau drīz vien varētu braukt uz Varšavu?"

Kā liecina pēc dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" pasūtījuma socioloģisko pētījumu firmā "Vilmorus" veiktas reprezentatīvas aptaujas rezultāti, kas tika publicēti jūlija vidū, lietuvieši nešaubās, ka "Rail Baltica" projekts valstij dos labumu, jo uzlabos satiksmi ar Eiropu, palielinās kravu un tūristu plūsmas un radīs jaunas darba vietas.

Tomēr Panaviene uzskata, ka pārliecīgam optimismam nav pamata. Pēc viņas teiktā, piemēram, Eiropas platuma sliežu ceļš līdz Kauņai neatvieglinās kravu pārvadāšanu. Šobrīd visas kravas tiek pārkrautas Šeštoku stacijā, kur satiekas 1435 un 1520 milimetru platuma sliedes. Pagarinot sliedes līdz Kauņai, šī pati pārkraušana tiks veikta Kauņā, turklāt pa Eiropas platuma sliedēm vilcienu maksimālais ātrums nepārsniegs 120 kilometrus stundā un vidējais - 90 kilometrus stundā.

"Visi cer, ka Eiropas dzelzceļš visu mainīs, ka tūristu kļūs vairāk - un tā tālāk. Bet Polijas pusē sliežu ceļu stāvoklis ir traģisks, ātrums mazs, labi ja 60 kilometri stundā. Cik esam interesējušies, poļi Lietuvas virzienu sāks sakārtot tikai no 2020.gada," norādījusi "Vestaka" direktore.

Panaviene šaubās arī par to, vai būs viegli būtiski palielināt kravu plūsmas. "Izbūvēsim ceļu, bet (..) vēl jāpastrādā ar Polijas un citu valstu pārstāvjiem. Tur pārvadātāju ir krietni vairāk, tie nepieder valstij, bet strādā paši sev, un saskaņot kravu pārvadājumus ir ļoti grūti," viņa piebildusi.