Lai rastu iespēju Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem meklēt jaunus noieta tirgus, eksportējot produkciju nevis uz Krieviju, bet Uzbekistānu, nākamnedēļ notiks Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) organizēta ražotāju tikšanās ar Uzbekistānas uzņēmēju delegāciju, trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē informēja LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis.
"Delegācijā būs 27 lauksaimniecības uzņēmumu vadītāji, kuriem ir ļoti liela interese par mūsu pienu, sieru, zivīm, gaļu un citiem produktiem, īpaši kontekstā ar Krievijas noteikto embargo. Veidosim kontaktbiržu, lai iespējami operatīvi rastu iespēju vismaz lielākajai līdzšinējā Krievijas eksporta daļai pārorientēties uz Uzbekistānas tirgu. Tas būtu tikai loģiski, ka "fūres", kas aprīkotas ar aukstuma iekārtām un šurp brauc ar dažādiem augļiem, atpakaļ atgrieztos ar Latvijas produktiem," sacīja Cimermanis.
Viņš arī norādīja, ka Uzbekistānas uzņēmēji izrādījuši interesi iegādāties Latvijā vismaz 50 000 grūsnas teles, kā arī minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus.
Savukārt Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis, kurš arī piedalījās LOSP sēdē, atzina, ka Latvijas ražotājiem, kā arī mājražotājiem nebūtu problēmu ar attiecīgo produkcijas sertifikāciju uz Uzbekistānu.
Lauksaimnieki un pārstrādes uzņēmumi, kuriem ir interese par eksporta iespējām uz Uzbekistānu, tiek aicināti pieteikties LLKC. Tikšanās ar Uzbekistānas delegāciju notiks ceturtdien, 28.augustā, Zemkopības ministrijā plkst.11.
Kā ziņots, Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā pagaidām nav iekļautas šprotes, zivju un gaļas konservi, kā arī alkohols un saldējums.
Valdība 12.augustā lēma Krievijas sankciju skartajiem Latvijas uzņēmumiem piešķirt nodokļu brīvdienas, eksporta tirgu apgūšanai piešķirt papildu piecus miljonus eiro. Tāpat zemkopības jomā plānots vērsties Eiropas Komisijā ar aicinājumu Eiropas Savienības valstīs paaugstināt intervences cenu. ZM ir izstrādājusi ieteikumus pašvaldībām, kā sagatavot iepirkuma specifikāciju, lai reģionālie produkti tiktu izmantoti skolās un bērnudārzos.
Savukārt 19.augustā valdība nolēma daļēji dzēst kredītprocentus apgrozāmo līdzekļu kredītiem tiem piena, gaļas pārstrādes un zivju apstrādes uzņēmumiem, kā arī lauksaimniekiem, kuri eksportēja produkciju uz Krieviju un kuri iekļauti Krievijas embargo sarakstā. Atbalsta apmērs nebūs lielāks par aizdevuma gada procentu likmi 4% vai faktisko likmi, ja tā mazāka par 4%, savukārt atbalsta summa būs līdz 200 000 eiro, bet zivju apstrādei - līdz 30 000 eiro.
Kopumā atbalstam piešķirti 15 450 000 eiro no budžeta programmas "Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektu un pasākumu īstenošana” un Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam neizlietotā budžeta virssaistību finansējuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
