Saistībā ar Krievijas embargo pārtikas preču ražotājiem patlaban ir rasta iespēja eksportēt preci uz Ķīnu, savukārt produkcijas apjoms būs atkarīgs no ražotāju spējas konkurēt ar savas preces kvalitāti pārsātinātajā Āzijas tirgū, šodien Ekonomikas ministrijā (EM) notikušajā pasākumā žurnālistiem atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V).
"Krievijas aizlieguma dēļ veidojas piena pārprodukcija visā Eiropas Savienībā, kas ietekmē cenas, līdz ar to fokusējamies uz tirgiem, kur varētu preci realizēt. Piensaimniecības jomā iezīmēti trīs tirgi - Ķīna, Baltkrievija un Kazahstāna. Latvija būs pirmā Baltijas valsts, kam būs sertifikācija piena produktu eksportam uz šo valsti. Ķīnas inspektori jau ir bijuši Latvijā, vēl viena vizīte gaidāma tuvākajā laikā, tālāk viss atkarīgs no pašu uzņēmēju iniciatīvas un vēlmes saņemt Ķīnas tirgum nepieciešamo sertifikātu," sacīja ministrs.
Viņš atturējās precizēt potenciālos eksporta apjomus, bet atzina, ka "1,39 miljardu iedzīvotāju valsts ir ar neaprakstāmu pārtikas patēriņa potenciālu".
"Patlaban iniciatīvu saņemt sertifikātu izrādījuši uzņēmumi "Rīgas piena kombināts", "Smiltenes piens", kā arī vēl daži, bet gaidām interesi arī no citiem ražotājiem," sacīja ministrs.
Savukārt Ārlietu ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Pēteris Vaivars atzina, ka Ķīnas tirgu raksturo ne vien strauji augošais pieprasījums pēc pārtikas, bet arī specifika.
"Veicam darbus, lai piena eksportam "sekotu" arī gaļas eksports, bet jārēķinās, ka šis tirgus ir ļoti specifisks, kurā tiek pieprasīti augstas kvalitātes, vēlams, bioloģiski produkti. Turklāt Ķīnā, tāpat kā Dienvidaustrumāzijā kopumā, strauji aug ekonomika, pirktspēja, kā arī mainās ēšanas tradīcijas. Tam jāseko līdzi, bet kopumā reģiona tirgus ir ārkārtīgi perspektīvs," atzina Vaivars.
Tikmēr Latvijas-Ķīnas Biznesa padomes valdes priekšsēdētājs Artis Kampars (V) sacīja, ka Latvijas piena tirgotājiem jārēķinās, ka Ķīnā īpaši pieprasīts pasterizētais piens un piena pulveris.
"Viens pasterizēta piena litrs Šanhajas veikalā maksā no 2,50 līdz 3,70 eiro, bet svaigs piens - līdz astoņiem eiro par vienu litru. Patērētājs ir gatavs maksāt par pienu. Ja 2000.gadā Ķīnā piena patēriņš eiro izteiksmē vērtēts 34 miljardu apmērā, nākamo gadu prognoze ir 70 miljardi. Patlaban piens tiek importēts no Jaunzēlandes, Austrālijas, tomēr ES produkti Ķīnā patlaban kotējas visaugstāk," sacīja Kampars.
Pēc biedrības informācijas, lauksaimniecības produkti ar augstu realizācijas potenciālu Ķīnas tirgū ir piena produkti, bioloģiska zīdaiņu pārtika, pārtikas delikateses, kā arī bioloģiskie uztura bagātinātāji no ES, kuri Ķīnā ir liels retums. Latvijas eksportētāji šajā nišā varētu gūt labu panākums ar žāvētiem augļiem un ogām - dzērvenēm, mellenēm, smiltsērkšķiem, kā arī ekoloģiskā medus produktiem.
Savukārt Ķīnas tirgū nebūtu izredžu šprotēm, melnajam balzamam, svaigajiem sieriem, deserta sieriņiem, kuriem visiem būtu nepieciešams ilgāks laiks, lai pierādītu produkcijas ekskluzivitāti.
Kā ziņots, 2012.gadā no Latvijas uz Ķīnu tika eksportēti lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produkti par 4,76 miljoniem eiro.
Galvenais produkts, ko Latvija pastāvīgi eksportē uz Ķīnu, ir mellenes. Šī produktu grupa veido 90,5% jeb 4,3 miljonus eiro no visu lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksporta vērtības. 2012.gadā Latvija uz Ķīnu eksportējusi arī degvīnu 177 500 eiro vērtībā, citas svaigas ogas 128 300 eiro vērtībā un citus produktus, kuru īpatsvars kopējā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības tirdzniecības struktūrā ir niecīgs.