Stividors: osta Krievu salas projektu realizē aplami, riskējot zaudēt ES naudu un kravas  (3)

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē, kuru parakstījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans, norādīts, ka Krievu salā Rīga brīvosta nav izpildījusi līgumā noteiktās saistības un uzņēmumam ir uzprojektētas tikai divas piestātnes paredzēto vismaz astoņu vietā.

Turklāt termināla kravu laukumi tiek izbūvēti atbilstoši novecojušām atvērtā tipa ogļu pārkraušanas procesam, un tas nozīmējot, ka kompānija nevarēs izpildīt ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumā ietverto prasību. Ogļu emisiju ierobežošanu var izpildīt tikai tad, ja kravu laukumi tiek projektēti daļēji slēgtam ogļu pārkraušanas procesam.

Tāpat tiek norādīts, ka uzņēmums nevarēs veikt jebkādu kravu pārkraušanu nomātajā teritorijā, jo plānotais dzelzceļa pievedceļu mezgls ir veidots tā, ka vagonu apstrādi būs iespējams veikt tikai otra nomnieka "Strek" vajadzībām būvētājā terminālī.

Osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadu no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.

Uzņēmēji uzskata, ka ostas pārvaldei ir jāuzņemas atbildība par visām Krievu salā paredzēto būvju un infrastruktūras novirzēm. Par dīvainu uzņēmums uzskata faktu, ka ES institūcijās projekta īstenošana tikusi pamatota ar esošo stividoru interesēm, tai skaitā darbības izmaksu kompensēšanas nepieciešamību, taču pēc būtības būvniecības apjoma noteikšana un projekta realizācija veikta bez uzņēmuma profesionāļu viedokļu uzklausīšanas.

"Riga Coal Terminal" aicina pārvaldi nekavējoties līdztekus Kohēzijas fonda projekta realizācijai veikt pasākumus, lai pabeigtu reāli funkcionējošas ostas infrastruktūras izbūvi, un tad uzņēmums apliecina gatavību nodrošināt ogļu pārkraušanas pārcelšanu no "Rīgas centrālā termināla" uz Krievu salu divu gadu laikā no brīža, kad tiek pabeigta projekta realizācija.

Izstrādātājā projekta realizācijas rīcības plānā esot nepareizi norādīts, ka pārvalde ved sarunas ar uzņēmumu par saistībām, jo sarunas neesot uzsāktas.

uzņēmums brīdina, ka visām iesaistītajām pusēm neatturoties no nevēlamām darbībām un kopīgi neveicot konstruktīvu sadarbību, tikšot radīti ievērojami neatgriezeniski zaudējumi. Samazināšoties kravu apjoms Rīgas ostā, un tās pārņems konkurējošās ostas, līdz ar to samazināsies ostas ienākumi. Pastāvot arī Kohēzijas fonda finansējuma zaudēšanas risks, jo osta sniegusi maldinošu informāciju Eiropas Komisijas amatpersonām, tāpat projekts, kurš apstiprināts 2012.gadā, pamatots ar novecojušiem 2006.gada datiem. Tāpat netikšot izpildīts izvirzītais mērķis saglabāt ostas konkurētspēju, ņemot vērā aplamo un nekompetento tehniskā projekta izstrādi. Uzņēmuma zaudējumi esot lēšami no 50 līdz 100 miljoniem eiro.

"Riga Coal Terminal" pārstāvji arī izsaka cerību, ka Latvijas amatpersonu mērķis nav iepriekš pieļautās neprofesionālās un prettiesiskās rīcības noslēpšana ES institūcijām, un, ka atbildīgās amatpersonas un institūcijas - ostas pārvalde, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un valdība kopumā, kā arī Rīgas Dome pārtrauks un atturēsies no saskaņotām darbībām, kas vērstas uz uzņēmuma tiesību prettiesisku ierobežošanu. Tāpat iestādes tiek lūgtas atturēties no draudu un spaidu īstenošanas, kur esot saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Piemēram, ostas izstrādātajā rīcības plānā, kas ir aģentūras LETA rīcībā, Krievu salas projekta mērķu sasniegšanai paredzēts, ka faktiski uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām ap 6.oktobri neveiksmīgu sarunu variantā paredzēts informēt "Rīgas centrālo termināli" par kravas kuģošanas tiesību iespējamo ierobežošanu. Plānā gan piebilsts, ka vēl tikšot izvērtēta šādu ierobežojumu tiesiskā pamatotība un nepieciešamība.

Kā ziņots, lai Krievu salas vērienīgo projektu varētu pabeigt laikā, Rīgas ostai jāpanāk vienošanās ar stividorkompānijām "Rīgas Centrālais termināls" (RCT) un "Strek", kurām līdz 2016.gada decembrim ir jāpārceļ kravu apkalpošana no Rīgas centra uz Krievu salu, žurnālistiem iepriekš paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā.

2012.gadā par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā tika izvēlēta pilnsabiedrība "BMGS S", kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu (126,22 miljoniem eiro).

Eiropas Komisija 2012.gada 2.aprīlī apstiprināja Latvijas lielo Kohēzijas fonda projektu, kas paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra. Kopējās projekta izmaksas ir 104 miljoni latu (148 miljoni eiro), no tām Kohēzijas fonda finansējums ir 54 miljoni latu (77 miljoni eiro).

Savukārt 2013.gada 17.septembrī "Nordea Bank Finland Plc." Latvijas filiāle un "Pohjola Bank Plc." noslēgušas aizdevuma līgumu par finansējuma piešķiršanu Rīgas Brīvostas pārvaldei 80,2 miljonu eiro apmērā projekta īstenošanai.

Projekta gaitā Daugavas akvatorijā paredzēts izbūvēt četras multifunkcionālas beramkravu piestātnes ar kopējo garumu 1180 metri. Ar uzņēmējiem slēgtajā līgumā gan osta savulaik solījusi būvēt astoņas piestātnes.