"Vakar saņēmu informāciju par jauno piena iepirkumu cenu, un šodien man nākas atlaist jau pirmo darbinieku. Latvijā ir saimniecības, kas par vienu litru piena saņem vien 0,17 eiro. Daudzu saimniecību tuvākajā nākotnē jau tagad ir iezīmēti tādi vārdi kā "kautuve" un "likvidācija". Pieprasām no ministra parādīt spēcīgu nostāju savu ražotāju aizstāvībā, jo nevaram gaidīt. Saimniecībās īpašnieks ir atbildīgs ar visu savu mantu, un likvidācijas gadījumā, lai izpildītu savas kredītsaistības, zaudēsim arī mājas. Vienubrīd ķersimies arī pie protesta akciju organizēšanas, kas var skart arī citas nozares, lai mūs sadzirdētu," norādīja "Zemnieku saeimas" valdes locekle un saimniecības "Robežnieki" saimniece Ieva Alpa-Eizenberga.
Savukārt saimniecības "Kalna dambrāni" saimniece Iveta Tīrumniece norādīja, ka pienu nodod diviem piena kombinātiem. Viens no tiem maksā saimniecības pašizmaksas līmenī, savukārt otrs joprojām nav pateicis jauno cenu.
"Ja iepirkuma cena samazināsies zem pašizmaksas, esam nolēmuši visu ģenētiski augstvērtīgo ganāmpulku pārdot, norēķināties ar bankām un pilnībā likvidēt piena lopkopības saimniecību. Strādājot ar mīnusiem, nevaram uzturēt šķirnes ganāmpulku, kuram ir jādod augstvērtīga barība, savukārt, samazinot barības apjomu, dzīvnieki vienkārši iznīkst. Saprastu, ja krīze būtu visās ES dalībvalstīs un mums visiem vajadzētu savilkt jostas ciešāk, bet šāda situācija ir tikai Baltijas valstīs. Man ir 29 darbinieki, kuri lielākoties ir jauni cilvēki ar ģimenēm, un nevaru viņiem pateikt, kas notiks tālāk," atzina zemniece.
Arī viņa norādīja, ka patlaban piena iepirkuma cenas sāk samazināties pat zem pašizmaksas. Katrā saimniecībā piena ražošanas pašizmaksa ir atšķirīga, tikmēr Zemkopības ministrijas nosauktā vidējā pašizmaksa ir 0,27 eiro par litru.
Kā ziņots, 22.augustā notika Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju vadītāju tikšanās un tajā tika sagatavota vēstule Eiropas Komisijai ar vienotu aicinājumu atcelt soda naudas par piena kvotu pārsniegšanu, pārskatīt piena intervences cenas, kā arī palielināt eksporta subsīdijas.
Lai risinātu šos jautājumus, rīt, 5.septembrī, uz Briseli dodas zemkopības ministrs Dūklavs. Ministrs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēdē uzsvērs nepieciešamību bez kavēšanās sniegt atbalstu nozarēm, kuras ietekmējis Krievijas importa aizliegums.
Jau vēstīts, ka Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu - liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, piena un piena produktiem, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu.
Piena pārprodukcijas un zemo iepirkuma cenu dēļ Krievijas noteiktās sankcijas skar ne tikai piena produkcijas ražotājus, bet arī piena piegādātājus, līdz ar to tiek plānoti atbalsta pasākumi, kas vairāk nekā 10 000 nozarē iesaistītajiem piena ražotājiem palīdzētu atvieglot situāciju pieaugošās konkurences apstākļos.
Viens no atbalsta veidiem, kas jau ir piešķirts, ir seši miljoni eiro ciltsdarbam. Atbalsts segs līdz 70% jeb līdz 46 eiro par izmaksām, kas saistītas ar šķirnes govs produktivitātes kontroles testiem. Lauku atbalsta dienests atbalstu piešķirs kā vienreizēju maksājumu, pamatojoties uz šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju, kas ir atbalsta pretendents, iesniegtajiem sarakstiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
