Innusa: Rīgas ostas pārvalde savlaicīgi brīdināta par rīcības plāna neievērošanas sekām  (3)

Ostas pārvalde gan no Satiksmes ministrijas puses, gan Finanšu ministrijas puses savlaicīgi esot brīdināta par rīcības plāna neievērošanas iespējamām sekām. "Taču diemžēl jāsecina, ka praktiskais izpildījums atkal ir citādāks. Līdz ar to valsts iecelto valdes locekļu parakstītais ierosinājums ir tikai loģisks iznākums," skaidro Innusa.

Viņa gan norāda, ka Krievu salas projekta komplicētās struktūras dēļ - teritorijas izveidošana, piestātņu un dzelzceļa izbūve, kurā vienlaikus ir jānodrošina privāto komersantu pamatoto prasību ievērošana, - tostarp savstarpējo pretenziju un tiesvedību, kas tika uzsāktas pat pirms projekta realizācijas, dēļ nebija pamata domāt, ka šis projekts varētu tikt realizēts pilnīgi gludi. "Tai pat laikā ir jānorāda, ka, neskatoties uz kopīgi pieliktajām pūlēm, nodrošinot projekta realizāciju tā, lai tas neapdraudētu Eiropas Savienības fondu finansējuma saņemšanu, periodiski tika un tiek identificētas jaunas un jaunas problēmas," uzsver Innusa.

Kā ziņots, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) nākamajā trešdienā, 10.septembrī, sasauks valdes sēdi, lai izvērtētu brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova profesionālo darbību un spriestu, vai ir pamats viņu atstādināt, kā to pieprasījuši valsts deleģētie valdes locekļi.

Kā informēja Satiksmes ministrijā, brīvostas valdes locekļi lūguši sasaukt ārkārtas valdes sēdi un lemt par pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu, jo viņš neesot noteiktajos termiņos ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu, tā rezultātā jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radot pamatu apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu projektam.

Loginovs Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā strādā kopš 1998.gada. Mēģinājumi atbrīvot Loginovu no pārvaldnieka amata notikuši vairākkārt, bet tie nav bijuši veiksmīgi. Šī gada maijā valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka Loginova atrašanās amatā nav attaisnojama, jo viņš nevēlas sakārtot institūcijas darbību. 2013.gada septembrī Valsts kontrole norādīja, ka Rīgas domei un Satiksmes ministrijai ir aktīvi jāiesaistās lemšanā par ostas pārvaldes amatpersonu disciplināro atbildību vai par atbilstību ieņemamajam amatam, negaidot tiesībsargājošo iestāžu atzinumu par šo amatpersonu saukšanu pie kriminālatbildības.

Krievu salas potenciālie nomnieki - stividorkompānija "Riga Coal Terminal" - vēstulē valdībai norāda, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadu no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē, kuru parakstījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans, norādīts, ka salas līdzšinējā infrastruktūras izbūve pierādījusi, ka projekts tiek realizēts aplami un bezjēdzīgi, riskējot zaudēt ES fondu piešķirtos līdzekļus un kravas Rīgas ostā.

Lai Krievu salas vērienīgo projektu varētu pabeigt laikus, Rīgas ostai jāpanāk vienošanās ar stividorkompānijām "Rīgas Centrālais termināls" (RCT) un "Strek", kurām līdz 2016.gada decembrim ir jāpārceļ kravu apkalpošana no Rīgas centra uz Krievu salu, žurnālistiem iepriekš paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā.

2012.gadā par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā tika izvēlēta pilnsabiedrība "BMGS S", kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu (126,22 miljoniem eiro).

Eiropas Komisija 2012.gada 2.aprīlī apstiprināja Latvijas lielo Kohēzijas fonda projektu, kas paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra. Kopējās projekta izmaksas ir 104 miljoni latu (148 miljoni eiro), no tām Kohēzijas fonda finansējums ir 54 miljoni latu (77 miljoni eiro).

Savukārt 2013.gada 17.septembrī "Nordea Bank Finland Plc." Latvijas filiāle un "Pohjola Bank Plc." noslēgušas aizdevuma līgumu par finansējuma piešķiršanu Rīgas Brīvostas pārvaldei 80,2 miljonu eiro apmērā projekta īstenošanai.

Projekta gaitā Daugavas akvatorijā paredzēts izbūvēt četras multifunkcionālas beramkravu piestātnes ar kopējo garumu 1180 metri. Ar uzņēmējiem slēgtajā līgumā gan osta savulaik solījusi būvēt astoņas piestātnes.