Kopējo cenu līmeni samazināja arī pēdējās vasaras izpārdošanas apģērbam un apaviem. Tāpat nedaudz samazinājās arī degvielas cena, sekojot naftas cenu tendencēm pasaulē. Cenu kāpums bija vērojams kafijai, alum un ceļojumiem.
Gada griezumā patēriņa cenas ir kāpušas par 0,8%, kas ir uzskatāms par zemu rādītāju. Tomēr jāatzīmē, ka līdzīga parādība ir vērojama visā Eiropas Savienībā (ES), kur vairākās valstīs jau ir vērojama deflācija un eirozonas vidējais rādītājs ir noslīdējis līdz 0,3%. Šādas reģionālas tendences norāda uz vāju ekonomisko vidi, kas var būtiski ietekmēt izaugsmes perspektīvas vidējā termiņā visā reģionā, tai skaitā arī Latvijā.
Arī ģeopolitiskais konflikts Ukrainā un Krievijas ekonomisko sankciju sekas rada papildus negatīvu spiedienu uz ekonomisko vidi. Pastāv risks saistībā ar atsevišķas sankciju ierobežojumu skartās produkcijas pārsātinājumu ES tirgus ietvaros, kas var negatīvi ietekmēt patēriņa cenas. No patērētāju viedokļa tas varbūt nav labklājību pasliktinošs faktors, tomēr uz šo brīdi nav zināms ne šīs ietekmes mērogs, ne arī tas, cik lielā mērā vietējie ražotāji spēs konkurēt ar iespējams lētāku produkciju no citām valstīm.
Reaģējot uz pēdējiem notikumiem pasaules ekonomikā, Finanšu ministrija ir pārskatījusi gada vidējās inflācijas prognozi 2014. gadam, to samazinot līdz 0,8%, bet 2015. gadam - līdz 2,4%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
