Lēmums par Loginova atbrīvošanu jāpieņem solidāri, uzskata Matīss  (36)

Līdz šim četri valsts pārstāvji valdē ir balsojuši par Loginova atbrīvošanu, bet četri pašvaldības pārstāvji - pret, līdz ar to Loginovs līdz šim vienmēr amatu ir saglabājis.

Matīss gan arī atzina, ka nav runājis ar ostas valdes pārstāvjiem no pašvaldības puses un nav informēts par to, kā pašvaldības pārstāvji balsos. "Ja esam gatavi zaudēt pusi no apgrozījuma tāpēc, ka nav noslēgti līgumi par kravu apkalpošanu un termināļu izbūvi Krievu salā, tad tā ir ļoti būtiska izšķiršanās arī no valdes puses. Ja valdes locekļi atzīst, ka brīvostai nav vajadzīga puse no kravu apjoma, tādā gadījumā var balsot pēc sirdsapziņas," norādīja ministrs. Termiņus rīcībai, kas jāveic attiecībā uz Krievu salas projektu, iepriekš valde esot apstiprinājusi vienbalsīgi, arī pašvaldības pārstāvji, līdz ar to lēmums tikšot pieņemts solidāri.

Matīss uzsvēra, ka osta ilgstoši nevar noslēgt līgumus ar stividoriem par Krievu salas infrastruktūras izmantošanu, turklāt ar vienu no tiem osta pat nav sākusi sarunas. Stividoriem no 2017.gada jāaiziet no Andrejsalas, kur patlaban tiek krautas kravas, un, ja Krievu salā tās nevarēs turpināt kraut, 50% kravu tikšot zaudēti. Līdz ar to rītdienas lēmums, pēc ministra teiktā, būs būtiska izšķiršanās.

Tagad esot pēc iespējas ātrāk jānoslēdz līgumi ar stividoriem. Jautājums esot, vai tiks izbūvēta Krievu salas infrastruktūra un vai tur pārvākšoties kravas. Patlaban neesot noslēgts neviens līgums par Krievu salas izmantošanu. Stividori savu infrastruktūru nevarot izbūvēt vienas dienas laikā, tam esot nepieciešami divi gadi. Par ES līdzekļiem tiekot izbūvēta piestātne un dzelzceļš. Ja stividoru komerciālā infrastruktūra nav izbūvēta, ogles nevarot pārkraut.

Tāpat Matīss norādīja, ka nav būtiski, vai viņš iepriekš Loginovu ir aizstāvējis vai nav. Ostai esot bijuši izvirzīti vairāki ieteikumi, daļa no tiem ir ieviesti, daļa esot procesā. Jautājums esot, cik lielā mērā valde seko vai neseko to ieviešanai. Valsts kontroliere uzskatot, ka valdei jābūt aktīvākai, kam varot piekrist. Valsts pārstāvji tagad esot tikai četri, un tie nevarot pieņemt saistošus lēmumus pārvaldniekam, jo vajadzīgs pašvaldības atbalsts.

Matīss arī skaidroja, ka Krievu salas kontekstā var tikt apdraudēts valsts un privātais finansējums no komercbankām.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa savukārt norādīja, ka šajā situācijā vainojams uzraudzības trūkums, jo institūcijas vadītājs varot nepildīt valdes noteikto. Viņa skaidroja, ka ostas vadītājs nespēj sakārtot ostas darbību, lai tā būtu efektīva un lietderīga, un tādiem vadītājiem nevajadzētu būt.

Kā ziņots, valsts ieceltie ostas valdes locekļi lūguši sasaukt ārkārtas valdes sēdi un lemt par Loginova atbrīvošanu, jo valdes apstiprinātais Krievu salas projekta rīcības plāns, kura izpilde jānodrošina ostas pārvaldniekam, netiek pildīts noteiktajos termiņos. Tā rezultātā jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radies pamats apturēt ES fondu līdzfinansējumu projektam un brīvostai radīti jauni finanšu riski.

Brīvostas valdē strādā četri valsts pārstāvji - valdes priekšsēdētāja vietniece ir Satiksmes ministrijas pārstāve Džineta Innusa, bet valdes locekļi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Rolands Arturs Bebris, Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Bāne un Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ģirts Greiškalns. Vēl četri pārstāvji valdē ir Rīgas domei - valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) un valdes locekļi Ivars Jakovels (SC), Mihails Kameņeckis (SC) un Nils Ušakovs (SC).

Loginovs Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā strādā kopš 1998.gada. Mēģinājumi atbrīvot Loginovu no pārvaldnieka amata notikuši vairākkārt, bet tie nav bijuši veiksmīgi. Šī gada maijā valsts kontroliere norādīja, ka Loginova atrašanās amatā nav attaisnojama, jo viņš nevēlas sakārtot institūcijas darbību. 2013.gada septembrī Valsts kontrole norādīja, ka Rīgas domei un Satiksmes ministrijai ir aktīvi jāiesaistās lemšanā par ostas pārvaldes amatpersonu disciplināro atbildību vai par atbilstību ieņemamam amatam, negaidot tiesībsargājošo iestāžu atzinumu par šo amatpersonu saukšanu pie kriminālatbildības.

Kā ziņots, Krievu salas potenciālie nomnieki - stividorkompānija "Riga Coal Terminal" - vēstulē valdībai norāda, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadus no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē, kuru parakstījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans, norādīts, ka salas līdzšinējā infrastruktūras izbūve pierādījusi, ka projekts tiek realizēts aplami un bezjēdzīgi, riskējot zaudēt ES fondu piešķirtos līdzekļus un kravas Rīgas ostā.
Lai Krievu salas vērienīgo projektu varētu pabeigt laikā, Rīgas ostai jāpanāk vienošanās ar stividorkompānijām "Rīgas Centrālais termināls" (RCT) un "Strek", kurām līdz 2016.gada decembrim ir jāpārceļ kravu apkalpošana no Rīgas centra uz Krievu salu, žurnālistiem iepriekš paziņoja satiksmes ministrs Matīss.

Lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā.

2012.gadā par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā tika izvēlēta pilnsabiedrība "BMGS S", kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu (126,22 miljoniem eiro).

Projekta gaitā Daugavas akvatorijā paredzēts izbūvēt četras multifunkcionālas beramkravu piestātnes ar kopējo garumu 1180 metri. Ar uzņēmējiem slēgtajā līgumā gan osta savulaik solījusi būvēt astoņas piestātnes.