Joprojām neizdodas no amata atstādināt Rīgas brīvostas pārvaldnieku Loginovu  (70)

Par Loginova atstādināšanu nobalsoja tikai četri valsts pārstāvji valdē. Lai lēmums tiktu pieņemts, no astoņiem valdes locekļiem pieciem ir jānobalso par.

Valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) skaidroja, ka šodien viņš nav guvis pārliecību, ka trīs nedēļas pirms vēlēšanām un trīs nedēļas pēc tam, kad satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) bija Krievu salā, pārvaldnieks būtu jāatstādina un ka tas stimulētu stividoru pārcelšanu uz Krievu salu. Politiski spēlēties ar tik ekonomikai nozīmīgu uzņēmumu esot neprāts. Viens no stividoriem "Strek" esot parakstījis visus dokumentus un ir gatavs pārcelties uz Krievu salu. Ar otro stividru - "Rīgas centrālo termināli" - vienošanās esot jāpanāk līdz 30.septembrim.

"Domāju, ka Loginova kungs šodien izdarīja secinājumus. Neuzskatu, ka viņš ir neaizvietojams, taču šajā situācijā ir svarīgi, lai projekts tiktu novests līdz galam. Uzskatu, ka neviens nav ideāls, un nedomāju būt Loginova advokāts," uzsvēra Ameriks.

Viņš norādīja - ja vienošanās līdz 30.septembrim ar stividoru netiks panākta, tad ieslēdzas plāns B - iedzīvotāju intereses būs prioritāte attiecībā pret kravu pārkraušanu. "Tad tiks veiktas visas darbības, lai Rīgas centrā netiktu pārkrautas kravas. Kravas nepieder nevienam, tas nozīmē, ka Krievu sala būs tā, kur tiks veiktas kravu funkcijas. Paliek vien jautājums, kurš tās kraus," atzina Ameriks. Jāatgādina, ka ostas izstrādātajā rīcības plānā, kas ir aģentūras LETA rīcībā, Krievu salas projekta mērķu sasniegšanai paredzēts, ka uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām ap 6.oktobri neveiksmīgu sarunu variantā paredzēts informēt "Rīgas centrālo termināli" par kravas kuģošanas tiesību iespējamo ierobežošanu. Plānā gan piebilsts, ka vēl tikšot izvērtēta šādu ierobežojumu tiesiskā pamatotība un nepieciešamība.

Ameriks, runājot par Valsts kontroles ieteikumiem, skaidroja, ka visi ir ieviesti, izņemot vienu, kas skar velkoņu flotes reorganizāciju. "Ir atšķirīgs viedoklis par šo jautājumu, jo tas ir ostas īpašums, un, piemēram, ideju šodien to privatizēt neuzskatām par pamatotu," uzsvēra amatpersona.

Uz jautājumu, vai valsts pārstāvji šādā situācijā varētu atkāpties, valdes locekle no valsts puses Džineta Innusa to pieļāva, taču Ameriks skaidroja, ka šāda situācija jau ir bijusi un ostas vadība bijusi paralizēta uz pusgadu.

Innusa savukārt uzsvēra, ka situācijas tālākā attīstība ir atkarīga no tā, kā realizēsies Krievu salas projekts. Viedoklis par Loginova atstādīšanu valdē bijis atšķirīgs, bet sakritis viedoklis par šī projekta veiksmīgas realizācijas nozīmīgumu. "Jāskatās, vai tālāk tiks vai netiks pieļautas administratīvas kļūdas, tāpat no Loginova tiek gaidīti priekšlikumi, kā uzlabot pārvaldes darbu arī citos ostas jautājumos. Loginovs nav nodrošinājis savu pienākumu izpildi attiecībā uz izpildaparātu," uzsvēra Innusa. Problemātiska esot jautājumu realizācija tikai tāpēc, ka kāds ar kādu nav izrunājies. "Jautājums ir par to, kurš un cik lielā mērā pilda savus pienākumus," atzina valsts pārstāve valdē. Viņa skaidroja, ka Valsts kontroles ieteikumi ir ņemti vērā, izņemot vienu, taču jautājums esot, kā pie risinājuma ir nonākts. Viņa gribētu labāku darba procesu un organizāciju.

Brīvostas valdes locekļi bija lūguši sasaukt ārkārtas valdes sēdi un lemt par Loginova atbrīvošanu, jo viņš neesot noteiktajos termiņos ievērojis Krievu salas projekta rīcības plānu, tā rezultātā jau otro reizi atbildīgajām iestādēm radot pamatu apturēt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu projektam un radot brīvostai jaunus finanšu riskus, norādīja Satiksmes ministrijā.

Brīvostas valdē strādā četri valsts pārstāvji - valdes priekšsēdētāja vietniece Satiksmes ministrijas pārstāve Džineta Innusa un valdes locekļi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Rolands Arturs Bebris, Finanšu ministrijas pārstāve Baiba Bāne un Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ģirts Greiškalns. Vēl četri pārstāvji valdē ir Rīgas domei - valdes priekšsēdētājs Ameriks un valdes locekļi Ivars Jakovels (SC), Mihails Kameņeckis (SC) un Nils Ušakovs (SC).

Loginovs Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā strādā kopš 1998.gada. Mēģinājumi viņu atbrīvot no amata notikuši vairākkārt, bet tie nav bijuši veiksmīgi. Šī gada maijā valsts kontroliere Elita Krūmiņa norādīja, ka Loginova atrašanās amatā nav attaisnojama, jo viņš nevēlas sakārtot institūcijas darbību. Jau 2013.gada septembrī Valsts kontrole norādīja, ka Rīgas domei un Satiksmes ministrijai ir aktīvi jāiesaistās lemšanā par ostas pārvaldes amatpersonu disciplināro atbildību vai par atbilstību ieņemamajam amatam, negaidot tiesībsargājošo iestāžu atzinumu par šo amatpersonu saukšanu pie kriminālatbildības.

Kā ziņots, Krievu salas potenciālie nomnieki - stividorkompānija "Riga Coal Terminal" - vēstulē valdībai norāda, ka osta nav izpildījusi iepriekš parakstītajā līgumā uzliktās saistības izbūvēt un nodot ekspluatācijā ostas termināli ar atbilstošu infrastruktūru, lai varētu realizēt biznesa plānā ietvertās kravu operācijas. Vairāk nekā septiņus ar pusi gadus no pārvaldes neesot saņemts neviens darbu pieņemšanas un nodošanas akts par posmu darbu izpildi. Osta esot vienpusēji noteikusi izbūvējamos objektus un infrastruktūru. Tāpat uzņēmuma pārstāvji nav pielaisti pie jebkādiem būvniecības tehniskās uzraudzības pasākumiem, tiem bijusi liegta pieeja nomas objektam Krievu salā.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē, kuru parakstījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans, norādīts, ka salas līdzšinējā infrastruktūras izbūve pierādījusi, ka projekts tiek realizēts aplami un bezjēdzīgi, riskējot zaudēt ES fondu piešķirtos līdzekļus un kravas Rīgas ostā.

"Riga Coal Terminal" pārstāvji arī izsaka cerību, ka Latvijas amatpersonu mērķis nav iepriekš pieļautās neprofesionālās un prettiesiskās rīcības noslēpšana ES institūcijām un atbildīgās amatpersonas un institūcijas - ostas pārvalde, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un valdība kopumā, kā arī Rīgas dome pārtrauks un atturēsies no saskaņotām darbībām, kas vērstas uz uzņēmuma tiesību prettiesisku ierobežošanu. Tāpat iestādes tiek lūgtas atturēties no draudu un spaidu īstenošanas, kur esot saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Piemēram, ostas izstrādātajā rīcības plānā, kas ir aģentūras LETA rīcībā, Krievu salas projekta mērķu sasniegšanai paredzēts, ka faktiski uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām, ap 6.oktobri, neveiksmīgu sarunu variantā paredzēts informēt "Rīgas Centrālo terminālu" par kravas kuģošanas tiesību iespējamo ierobežošanu. Plānā gan piebilsts, ka vēl tikšot izvērtēta šādu ierobežojumu tiesiskā pamatotība un nepieciešamība.

Kā ziņots, lai Krievu salas vērienīgo projektu varētu pabeigt laikā, Rīgas ostai jāpanāk vienošanās ar stividorkompānijām "Rīgas Centrālais termināls" (RCT) un "Strek", kurām līdz 2016.gada decembrim ir jāpārceļ kravu apkalpošana no Rīgas centra uz Krievu salu, žurnālistiem iepriekš paziņoja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā.

2012.gadā par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā tika izvēlēta pilnsabiedrība "BMGS S", kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu (126,22 miljoniem eiro).