Vilks: papildu finansējums jāatrod aizsardzībai un veselībai, bet liels budžeta deficīts nav pieļaujams  (8)

Šā gada budžeta plāns tiek pildīts mazliet labāk par plānoto, gadā kopumā plāns tiks izpildīts, varbūt pat mazliet pārpildīts, intervijā  sacīja finanšu ministrs. Šā gada budžeta deficīta mērķis ir 0,9% no iekšzemes kopprodukta.

Finanšu ministrs uzskata, ka arī turpmāk budžets jāveido, nepieļaujot pārāk lielu deficītu, kas varētu bojāt Latvijas reputāciju.

"Ja Latvija nākamajā gadā izies ar 2-3% budžeta deficītu, tad jāsaprot, ko tas nozīmē valsts parādam, ko tas nozīmē Latvijas reputācijai," sacīja Vilks. Vaicāts, kādā līmenī būtu jānotur budžeta deficīts, Vilks atzina, ka "ir ļoti ambiciozi rāmji, tādi, kur budžeta deficīts iet zem 1%". Šie plāni gan izstrādāti, rēķinoties ar salīdzinoši labu tautsaimniecības izaugsmi 4% apmērā. Tagad izaugsme ir mazāka, arī budžeta deficīta mērķi varētu nobīdīties, tomēr nobīdes var būt ļoti mazas. "Latvija nav vienīgā valsts. Visās valstīs, kas ir pie Krievijas, būs zināma mērķu revīzija, bet tā nekādā ziņā nevar būt reiz divi vai reiz trīs," sacīja ministrs un uzsvēra, ka ir jāspēj pamatot papildu izdevumu nepieciešamību. Piemēram, ir pamatojami papildu izdevumi aizsardzībai, veselībai.

Finanšu ministrs gan neprognozēja, cik daudz papildu līdzekļu varētu atrast valsts budžetā ministriju papildu pieprasījumu apmierināšanai. Ministrijas un citas institūcijas jaunām politikas iniciatīvām nākamgad no valsts budžeta pieprasījušas vairāk nekā pusmiljardu eiro.

"Nākamgad noteikti jāatrod līdzekļi aizsardzībai. Esam izpratuši, kā tuvākajos gados kāpinām izdevumus aizsardzībai. Liels nezināmais ir veselības nozare, bet viennozīmīgi tai vajadzētu atrast lielāku asignējumu. Šīs divas pozīcijas uzskatu par obligātām. Pārējās jomās nav iespējams finansēt visas papildu vajadzības. Nākamā gada budžetā papildus pieprasīti vairāk nekā 500 miljoni eiro. Loģiski, ka tāda summa nav iespējama," skaidroja ministrs. Viņaprāt, tēriņi citām vajadzībām būtu pakāpeniski jāatvēl citos gados. "Ir daudzas lietas, ko var pārlikt uz priekšu. Kad blakus ir karadarbība, nevaram pieiet tā, kā esam skatījušies iepriekšējos gadus. Mums vajag atpakaļ kaut ko no tām sajūtām, kas bija 2009., 2010.gadā. Nerunāju, ka vajag domāt par konsolidāciju, bet vajag tādu izpratni, ka valstiski tagad sava resora ambīcijas ir jāpiebremzē," sacīja Vilks.

Ministrs atzina, ka patlaban ir nelāgs budžeta veidošanas brīdis. Oktobrī gaidāmo vēlēšanu dēļ vasarā īsti nebija iespējams strādāt pie budžeta, pēc tam būs ļoti liels spiediens īsā laikā sakombinēt budžetu. Traucē arī ārējie faktori.

"Budžetu veidot būs grūti, bet es negribētu, ka to sasteidz un budžeta deficīts ir tāds, ka Latvijai būtu problēmas būt Eiropas Savienības prezidējošajai valstij. Labāk veltīt vairāk laika budžeta veidošanai un nesteigties, ja šogad to nevar pieņemt," sacīja finanšu ministrs. Viņš uzsvēra - ja būs mazs budžeta deficīts un nebūs uzbrukumu Latvijas reputācijai, tad valsts varēs ietaupīt līdzekļus no valsts parāda apkalpošanas un novirzīt ietaupīto akūtām vajadzībām vai mazināt valsts parādu.

Taču, ja Latvija pieļaus pārmēru lielu budžeta deficītu, tiks bojāta valsts reputācija, gaidāmi nepārtraukti aizrādījumi un var pat tikt apturēta Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piešķiršana. "Ja valsts pārkāpj fiskālo disciplīnu, tiek prasītas izmaiņas, korekcijas. Tad seko sankcijas, sliktākajā gadījumā - Eiropas fondu apturēšana," sacīja ministrs. Viņš gan nedomā, ka situācija Latvijā var aiziet tik tālu. Tomēr Ungārijai savulaik gadu tika aizturēta ES fondu finansējuma izmaksa, atzīmēja finanšu ministrs. Viņš uzsvēra, ka ES fondi ir viens no valdības galvenajiem uzdevumiem. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas sāk apgūt jaunos fondus, ar to rēķinās uzņēmēji, pašvaldības un valsts.

Jau ziņots, ka valdībā diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un par finansējumu jaunām politikas iniciatīvām paredzētas pēc Saeimas vēlēšanām. Likumā par budžetu un finanšu vadību teikts, ka Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likumprojekts iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību.

Vilks, kurš kļuvis par ilgāk strādājošo finanšu ministru, nekandidē Saeimas vēlēšanās un darbu politikā turpināt neplāno.