Latvijā krāpšanās ar Eiropas Savienības (ES) īpašo atbalstu saistībā ar Krievijas embargo nav iespējama stingrās uzraudzības un nelielā eksportētāju skaita dēļ, tomēr lauksaimniekiem jārēķinās, ka turpmāk Brisele pieprasīs vēl vairāk dokumentu, kā arī pirms atbalsta izmaksāšanas biežāk tiks veiktas fiziskās kontroles saimniecībās, atzina aptaujātie lauksaimnieki.
Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) trešdien, 10.septembrī, apturēja 125 miljonu eiro kompensāciju izmaksas augļu un dārzeņu audzētājiem, kurus skāris Krievijas importa aizliegums. EK paziņoja, ka konstatēts "neproporcionāli" augsts krāpšanas gadījumu skaits. Konkrēti, EK apšauba Polijas iesniegto skaitļu patiesumu, atzīst avoti ES.
Kā norādīja Lauksaimnieku sadarbības padomes pārstāvis Armands Krauze, Latvijā šādu krāpšanas gadījumu "visticamāk, nebūs".
"Latvijas piena un gaļas ražotāji nesaņem tiešu atbalstu zaudējumu kompensēšanai, bet gan valsts kompensēs daļu no izdevumiem, kas saistīti ar ciltsdarbu, ko līdz šim mūsu ražotāji sedza paši," sacīja Krauze.
Jautāts, vai Polijas negatīvais piemērs varētu ietekmēt turpmāko pabalstu administrēšanu, viņš atbildēja apstiprinoši.
"Latvijas ražotāji noteikti tiks atbalstīti arī turpmāk, jo īpaši, ja problēmu cēlonis ir politisks lēmums. Tomēr, ņemot vērā konstatēto krāpšanu, turpmāk būs daudz grūtāk runāt par administratīvā sloga mazināšanu. Visticamāk, ka turpmāk Briseles ierēdņi pieprasīs vēl vairāk dažādu dokumentu un apliecinājumu, kā arī biežāk tiks veiktas fiziskās kontroles saimniecībās pirms atbalsta izmaksāšanas," sacīja Krauze.
Arī Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece atzina, ka Latvijā šāda veida krāpšanās nav iespējama, jo "kontrole ir ļoti stingra, vēl jo vairāk tādēļ, ka ar Krievijas tirgu strādāja nedaudzi pārtikas ražošanas uzņēmumi".
"Zaudējumi nav tikai pārpalikums noliktavā. Piemēram, esam pārtraukuši siera ražošanu, jo jārealizē esošais, atlaidām daļu darbinieku. Tikmēr jāturpina maksāt kredīti un nodrošināt saistības pret mazumtirgotājiem. Nav tā, ka cieš tikai eksportētāji, piemēram, augļu un dārzeņu nozare Latvijā cieš ļoti lielus zaudējumus tieši tāpēc, ka tirgū ienāca lētie poļu dārzeņi," sacīja Aizsilniece.
Tikmēr kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" valdes priekšsēdētāja un biedrības "Zemnieku saeima" eksperte Edīte Strazdiņa norādīja, ka saistībā ar Krievijas embargo zaudējumi ir saistāmi gan ar tiešā eksporta zaudēšanu, gan ar netiešo ietekmi, jo cenu kritums ir visā nozares līmenī.
"Tādēļ tiek veikti oficiāli pamatoti ekonomiski aprēķini katrai nozarei par diviem gadiem, lai nepieļautu šmaukšanos, bet balstītos tikai uz pamatotiem un pārbaudāmiem grāmatvedības datiem," sacīja Strazdiņa.
Tāpat viņa norādīja, ka Polijas gadījums nevarētu nozīmēt kompensāciju atteikšanu citām lauksaimniecības nozarēm.
"Mums nav bijušas regulāras prasības pēc kompensācijām. Pēdējās krīzes, kad tika prasīts atbalsts, bija piensaimniecības krīze 2009.gadā un E-coli baktērijas radītie zaudējumi dārzeņkopībā 2011.gadā. Krīzes situāciju risināšanai ir izveidots fonds no visu dalībvalstu iemaksām un tā izlietošanai ir jāpieņem saprātīgi lēmumi, tādēļ saprotams, ka tiek apturēta kompensāciju izmaksa, lai pieņemtu jaunus nosacījumus, bet nav pieļaujama krīzes situācijas ignorēšana un kompensāciju atcelšana uz ilgu laiku vai vispār," sacīja uzņēmēja.
Viņa arī atzina, ka augļu un dārzeņu cenas patlaban neietekmēs konkrētā krāpšanās, jo cenas jau tāpat ir zem pašizmaksas, bet notikušais ietekmēs nozares izdzīvošanas iespējas, kas nesaprātīgi pieņemtu lēmumu rezultātā var izraisīt ķēdes reakciju uzņēmumu bankrotos.
"Latvijas saskaņotais viedoklis ir, ka kompensāciju piešķiršanu nedrīkst organizēt rindas kārtībā, bet ir jāpiešķir kompensāciju pakete katrai dalībvalstij atsevišķi. Lai mazinātu ietekmi, ko rada cenu kritums, uz laiku būtu jāatceļ pašreizējais ierobežojums, kas nosaka, ka atbalstu par izņemšanu no tirgus var saņemt ne vairāk kā par 5% no tirgū laistās produkcijas apjoma. Tādējādi ES palīdzība būtu jāpiešķir arī tad, ja izņemtais daudzums pārsniedz 5% ierobežojumu. Latvija par šo jautājumu sagatavos vēstuli ar priekšlikumiem," rezumēja kooperatīva vadītāja.
Kā jau vēstīts, kompensācijās par Krievijas embargo Polija EK pieprasījusi kompensēt tādu ziedkāpostu, brokoļu un kāpostu daudzumu, kas divkārt pārsniedz šo dārzeņu kopējo ES eksportu uz Krieviju. Savukārt kompensējamo gurķu daudzums pieckārt pārsniedz kopējo ES ikgadējo eksportu.
ES lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs paziņojis, ka tuvāko dienu laikā iepazīstinās ar efektīvāku kompensāciju sadales shēmu. "Eiropas Komisija joprojām ir apņēmusies atbalstīt tos ražotājus, kas Krievijas sankciju dēļ pēkšņi zaudējuši svarīgu tirgu," savā paziņojumā uzsvēris Čološs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
