"Piena cenu kritums, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, ir liels. Septembrī cena ir tik zema, ka vairs nesedz pat pašizmaksu. Turklāt mūsu saimniecība nesaņem pašu zemāko piena cenu. Zinu saimniecības, kurās par pienu šobrīd maksā vēl knapāk un līdz ar to tām ir jāaizlāpa lielāks robs līdz pašizmaksai," medijam stāsta Rūjienas novada Jeru pagasta zemnieku saimniecības "Ceriņi" saimnieks Aldis Kļaviņš.
Vienīgais, kas zemniekus attur no ganāmpulku masveida likvidācijas, ir cerība, ka Eiropas Savienība un valdība pildīs savu solījumu par atbalstu piena nozarei, ka pārstrādes uzņēmumi nepārtrauks maksāt un iepirkt pienu un ka arī kreditējošās bankas būs saprotošas.
Kļaviņš norāda, ka piena lopkopība ir pati inertākā lauksaimniecības nozare; tajā nav iespējama situācija – "šodien gribu un slaucu govis, rīt to vairs nedarīšu, jo tas nav izdevīgi, un slaukšanu atsākšu tad, kad par pienu maksās vismaz tik daudz, lai ar to varētu nosegt pašizmaksu".
"Ceriņu" piens nonāk "Food Union" sastāvā esošajā "Valmieras pienā". Taču krīzi izjūt arī piena pārstrādātāji. Līdz ar septembri norēķini par pienu pagarināti līdz 30 dienām, kas ir, termiņam, ko pieļauj Latvijas likumdošana.
Pēc saimnieka vērtējuma, šābrīža krīze piensaimniecībā ir pat smagāka nekā 2008.gadā, kad par pienu maksāja vien 14 santīmus (20 eirocentus). Toreiz krīze bija visiem un līdz ar to samazinājās vairāku pakalpojumu un izejvielu cenas. Piemēram, graudu cena noslīdēja līdz 70 latiem jeb 99 eiro par tonnu, kas ļāva iepirkt lētāku barību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
