Ārlietu ministrija apstiprina, ka Eiropas Savienības (ES) un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums (CETA) saturiski ir sagatave ekonomiski daudz nozīmīgākajam ES līgumam ar Amerikas Savienotajām Valstīm (TTIP), tomēr ne vienu, ne otru dokumentu nav redzējuši uzņēmēji un tirgotāji, vēsta laikraksts "Neatkarīgā".
Medijs secina, ka tādējādi Latvijas iespējas aizstāvēt savas intereses ir visai apšaubāmas. Ar Kanādu līgums ir gandrīz jau uzrakstīts, bet Latvijas uzņēmēji to nav apsprieduši. Ar ASV līgums ir tapšanas sākotnējā posmā, un arī par to nekāda publiska diskusija par dokumentā ieliekamo saturu nenotiek.
Saistībā ar jauno līgumu tapšanu pastāv dažādas bažas – gan par dalībvalstu tiesību zaudēšanu uz zaļo iepirkumu, prioritāti dodot pašmāju produkcijai, gan par nepieciešamību piedāvāt ģenētiski modificētus organismus. Eiropā īpaši lielas pretenzijas ir par iespējamo normu abos līgumos, kas ļaus starptautiskajām korporācijām iesūdzēt tiesā nacionālās valstis.
Pavasarī par sekošanu abu līgumu tapšanai atbildēja Ekonomikas ministrija, solot arī Latvijas uzņēmēju iesaisti. Savukārt kopš 1.augusta līgumu uzraudzību un pāris darbiniekus ir pārņēmusi Ārlietu ministrija.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš "Neatkarīgajai" norāda, ka ierēdņi taču nevar zināt visas nozaru vajadzības vai bažas tirdzniecības ierobežojumu atcelšanas gadījumā. Būtu loģiski, ja notiktu konsultācijas. Taču šobrīd pat nav skaidrs, vai šie līgumi vispār tiks saskaņoti dalībvalstu parlamentos. Kā skaidro Ārlietu ministrija, ja nolīguma aptvertais jautājumu loks skar jomas, kas ir ārpus kopējās tirdzniecības politikas, tas neesot jādara. Lēmums par ES un dalībvalstu kompetenci tiks pieņemts, kad būs panākta konceptuāla vienošanās par tā saturu. Kanādas līguma ratificēšana Eiropas Parlamentā paredzēta 25.septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!