EM: Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās lēnākā tempā  (2)

Šī gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 0,9% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem) un bija par 2,3% lielāks nekā pirms gada. Kopumā šogad pirmajā pusgadā IKP bija par 2,5% lielāks nekā 2013.gada pirmajā pusē.

Lielākais devums IKP pieaugumā šogad bija privātajam patēriņam - otrajā ceturksnī pieaugums par 2,3% salīdzinājumā ar 2013.gada otro ceturksni. Privātā patēriņa pieaugums šī gada pirmajā pusē ir bijis lēnāks nekā pērn - lai arī gada pirmajā pusē salīdzinoši strauji ir augusi darba samaksa, tomēr nodarbinātības kāpums šogad ir krietni lēnāks nekā pagājušajā gadā.

"Šogad otrajā ceturksnī veikto investīciju apjoms bija par 1,8% lielāks nekā pirms gada. Salīdzinoši lēnais investīciju pieaugums ir saistīts ar nogaidošo attieksmi saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē. Vienlaikus pozitīvi vērtējams, ka galvenajā Latvijas eksporta nozarē - apstrādes rūpniecībā - investīcijas gada griezumā pieaugušas par 32%," sacīja Salmiņš.

EM eksperts uzskata, ka lēnāka, nekā gaidīta, izaugsme Eiropas Savienības valstīs un ekonomiskās situācijas pavājināšanās Krievijā ietekmē Latvijas eksporta rādītājus. Lai gan preču eksports gada laikā palielinājies par 3,5%, tomēr pakalpojumu eksports otrajā ceturksnī bija par 2,8% mazāks nekā pirms gada. Kopumā preču un pakalpojumu eksporta apjomi otrajā ceturksnī bija par 1,7% lielāki nekā iepriekšējā gada otrajā ceturksnī. Savukārt preču un pakalpojumu importa apjomi šogad otrajā ceturksnī bija par 2,3% lielāki nekā pirms gada, kas bija straujākais importa apjomu pieaugums gada griezumā pēdējo piecu ceturkšņu laikā.

"Nozaru griezumā lielākais devums IKP pieaugumā otrajā ceturksnī bija būvniecības nozarei - kāpums gada griezumā par 15,8%. Salīdzinoši strauji pieauguma tempi bija vērojami sabiedrisko pakalpojumu, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs. Savukārt komercpakalpojumu nozarēs, kurām bijā vērā ņemams devums kopējā tautsaimniecības izaugsmē iepriekšējos ceturkšņos, šogad otrajā ceturksnī sniegto pakalpojumu apjomi saglabājās iepriekšējā gada otrā ceturkšņa līmenī," sacīja EM pārstāvis.

Arī apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi otrajā ceturksnī saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā ceturkšņa līmenī. Vienlaikus atsevišķās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams stabils ražošanas apjomu kāpums, piemēram, kokapstrādē, mēbeļu ražošanā, pārtikas rūpniecībā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Savukārt dažās apstrādes rūpniecības nozarēs situācija nav tik iepriecinoša. AS "Liepājas metalurgs" darbības pārtraukšana joprojām ļoti būtiski ietekmē metālu ražošanas nozari. Arī apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā produkcijas apjomi šogad būtiski atpaliek no pagājušā gada līmeņa. Tāpat ražošanas apjomu samazinājums šogad vērojams papīra ražošanā, dzērienu ražošanā.

"Sagaidāms, ka arī gada nogalē lielāks devums izaugsmē būs iekšzemes pieprasījumam. Vienlaikus Krievijas un Ukrainas konflikta rezultātā gan komersanti, gan patērētāji ir kļuvuši piesardzīgāki. Prognozējams, ka, nepasliktinoties situācijai arējā vidē, Latvijas IKP pieauguma tempi šogad varētu būt 2,5% robežās," sacīja Salmiņš.

Jau ziņots, ka pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem IKP 2014.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada otro ceturksni salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,3%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2014. gada pirmo ceturksni, pieaudzis par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gada otrajā ceturksnī faktiskajās cenās ir 5,9 miljardi eiro.

Aprēķini veikti saskaņā ar jauno Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģiju.