VAS "Lauku attīstības fonds" lauksaimniekiem līdz 30.septembrim piešķīris 461 aizdevumu par kopējo summu 22,83 miljoni eiro lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, informē Zemkopības ministrijas pārstāvji.
Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1964 eiro par hektāru salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša vidējo cenu - 1946 eiro par hektāru. Jūlijā šis rādītājs bija 1928 eiro, jūnijā - 1830 eiro, maijā - 1820 eiro, aprīlī - 1815, martā - 1814 eiro, bet aprīlī - 1815 eiro.
Kā norāda ZM, par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 12 185 hektārus lauksaimniecības zemes. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi.
Zemgalē apstiprināti 140 aizdevumi, Kurzemē - 134, Vidzemē - 88, Latgalē - 60, Rīgas reģionā - 39 aizdevumi.
Aizdevumi ir apstiprināti 386 aizņēmējiem, jo 58 saimniecībām ir apstiprināti vairāki aizdevumi. Apstiprināto aizdevumu summas ir no 2846 eiro līdz 330 000 eiro. No 461 apstiprinātā aizdevuma 320 aizdevumiem piešķirtā summa ir līdz 55 000 eiro, pieprasītākā aizdevuma summa - līdz 35 000 eiro. Aizdevumu termiņš ir robežās no pusotra līdz 20 gadiem, vidējais aizdevuma termiņš - 16 gadi.
Pamatā aizdevumiem piesakās nelielas saimniecības - atbilstoši mazo un vidējo uzņēmumu definīcijai tās ir mikrosaimniecības. 324 saimniecībās (no 386) strādā viens līdz trīs darbinieki, kas ir ģimenes locekļi. Tikai 13 saimniecības ir tādas, kurās darbinieku skaits pārsniedz desmit un gada apgrozījums ir lielāks par diviem miljoniem eiro, kas atbilstoši uzņēmumu definīcijai ir uzskatāmi par mazo uzņēmumu.
Kā ziņots, zemes kreditēšanas programma sākusi darboties 2012.gada jūlijā. Kreditēšanu administrē "Lauku attīstības fonds" sadarbībā ar "Latvijas attīstības finanšu institūciju "Altum"". Programma darbosies līdz 2020.gada 31.janvārim, un tajā pieejami kopumā 30 miljoni eiro.
Atbalsta programma nepieciešama, jo no 2010.gada zemei, kas netiek apstrādāta, tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Tāpēc tie zemes īpašnieki, kuri neražo lauksaimniecības produkciju un nespēj nodrošināt savu īpašumu uzturēšanu, varētu pārdot zemi tiem lauksaimniekiem, kuri ir ieinteresēti to iegādāties ražošanai.
Tāpat no lauksaimnieku apstrādātās zemes liela daļa joprojām ir nomātās zemes platības, un daudziem rodas problēmas ar saistību izpildi un jāatmaksā saņemtais Eiropas Savienības atbalsts, ja patiesais zemes īpašnieks izlemj priekšlaikus lauzt nomas līgumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
