"Izpētot uzņēmuma iepriekšējās darbības dokumentus, noskaidroju, ka izejvielas tika piegādātas no šādiem avotiem - pamatpiegādātājs bija Krievija (27%), tai sekoja Lietuva (21%), Kazahstāna (17%), Polija (12%) un tā tālāk. Pirms uzņēmuma rekonstrukcijas liela daļa metāllūžņu tika iepirkta Latvijā. Es skatījos dokumentus par 2010., 2011. un 2012.gadu. Protams, ka mēs līdzīgā proporcijā izskatīsim visus šos metāllūžņu piegādātājus," skaidroja Krištals.
Viņš norādīja, ka piegādēm tiks pieslēgts arī Ukrainas metāllūžņu tirgus, kas mēnesī ir apmēram 400 000 tonnu. Šis tirgus patlaban ir ļoti samazinājies, jo pirms gada tie bija 700 000 tonnu lūžņu mēnesī. Tas ir saistīts gan ar metalurģisko rūpnīcu mazāku pieprasījumu, gan arī ar monopolismu Ukrainā, kad viss atradās vienās rokās.
"Domāju, ka LM darbības sākumposmā uz rūpnīcu piegādāsim aptuveni 25 000 tonnu lūžņu mēnesī no Ukrainas ziemeļu reģioniem. Tas, ieskaitot dzelzceļa tarifus, ļaus mums būt konkurētspējīgiem attiecībā pret vietējiem Latvijas metāllūžņu tirgotājiem. Protams, ka tiks meklētas iespējas pirkt lūžņus Krievijā, protams, ka mēģināsim runāt arī ar Latvijas vietējiem metāllūžņu tirgotājiem, piemēram, "Tolmetu".
Jautāts, vai jau ir bijušas sarunas ar "Tolmetu", Krištals sacīja, ka sarunas nav bijušas, bet "KVV Group" ir atvērti dialogam.
"Metāllūžņu biznesā es vienmēr esmu dzīvojis pēc šādiem noteikumiem - rūpnīca bez manis izdzīvos, bet es bez rūpnīcas izdzīvot nevaru. Metāllūžņu biznesā galvenais ir pircējs, jo savāktie un apstrādātie lūžņi kādam ir jāpārdod. Ja "Tolmets" ir šī biznesa speciālisti, tad domāju, ka viņi mums piezvanīs un mēs spēsim par kaut ko vienoties," sacīja Krištals.
"KVV Group" īpašnieks atzina, ka LM dīkstāves gada laikā tirgi ir zaudēti un pat tie uzņēmumi, kas Latvijā tirgoja LM ražoto armatūru, patlaban jau ļoti veiksmīgi tirgo baltkrievu armatūru.
"Atrast jaunus klientus ir mūsu uzdevums numur viens, pirmkārt, jau panākt, lai Latvijā tirgotu vietējo, "KVV Liepājas metalurgs" ražoto produkciju. Protams, ka plānos ir arī ārvalstu tirgi, pirmkārt, jau Eiropa, iespējams, arī Amerika, arī Saūda Arābija. Rūpnīcas darbības sākumposmā šo pircēju nebūs, tāpēc lielākā daļa sākumā saražotā nonāks Ukrainā," piebilda Krištals.
Tiesības slēgt darījumu par LM pamatražotnes iegādi ieguvis Ukrainas uzņēmums "KVV Group". "KVV Group" par LM ir piedāvājusi maksāt 107 miljonus eiro. 2.oktobrī LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers un Krištals parakstīja līgumu par LM pārdošanu.
Ieguldot papildu 30 miljonus eiro, Ukrainas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu LM jau šogad.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) un administratora konsultanta "Prudentia" veiktajiem aprēķiniem, atjaunojot LM darbību 2015.gadā ar jaudu, pielīdzināmu 80% no 2012.gada ražošanas jaudas un 2016.gadā to sasniedzot 100% apmērā, Latvijas tautsaimniecības ieguvums laika posmā no 2015.gada līdz 2019.gadam ir pielīdzināms 950 miljoniem eiro, no kuriem 152 miljoni eiro tiktu saņemti nodokļos.
FM norāda, ka, realizējot šo darījumu, jau pirmajā maksājumā tiks atgūti līdzekļi, kas tika ieguldīti uzņēmuma uzturēšanā pēc tā darbības pārtraukšanas. Tāpat atsevišķi no rūpnīcas tiek realizētas arī citas ķīlas. Piemēram, Valsts kase jau ir saņēmusi 768 000 eiro no medicīniski sanitārās daļas realizācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
