Līdz ar to VAAD pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas nozīmē inficēto koku iznīcināšanu, savukārt teritorijā trīs kilometru rādiusā ap perēkļiem noteikta buferzona ar īpašiem nosacījumiem. Buferzonā bakteriālās iedegas saimniekaugu - bumbieru, ābeļu, pīlādžu, klinteņu - ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc augu ziedēšanas beigām aizliegts pārvietot bišu stropus.
Kā ziņots, bakteriālā iedega šogad visai strauji izplatījusies dažādās Latvijas teritorijās.
Pirmoreiz šovasar to atklāja 28.jūlijā Jelgavas novada Vilces pagasta komercdārzā, 26.augustā slimību atklāja Stopiņu novada Rumbulas apkaimes dārzā. Augusta beigās bakteriālā iedega atklāta vēl vairākās Latvijas vietās - Olainē, Slampē, Ozolniekos, Vilces pagastā un Elejas pagastā., bet 22.septembrī - Jelgavas novada Sesavas pagasta "Staļģu" saimniecības laukā.
Slimība bojā ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, pīlādžus, vilkābeles un klintenes. Slimība nav bīstama ķiršiem, plūmēm, ogulājiem un etiķkokiem.
Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi konstatēta 2007.gada jūlijā, kad 26 šīs slimības perēkļus atklāja Zemgales, Rīgas, Latgales un Dienvidkurzemes reģionā. 2011.gadā atklāts tikai viens perēklis Zemgalē, bet 2012.gadā bakteriālā iedega Latvijā netika konstatēta. Savukārt 2013.gadā slimība uzliesmoja astoņās vietās Rīgas, Zemgales un Kurzemes reģionā.
Bakteriālā iedega ir augļu koku slimība, ko izraisa baktērija "Erwinia amylovora". Tā viegli izplatās ar vēja, kukaiņu, putnu un citu pārnesēju palīdzību. Siltā un mitrā laikā šīs baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Raksturīgākie šīs slimības simptomi ir dažu vai visu ziedu novīšana, pumpuru, lapu un augļu nobrūnēšana. Pavasarī šīs slimības māktie augi izskatās kā deguši vai sala bojāti.
Bakteriālo iedegu var apkarot, tikai izcērtot un iznīcinot inficētos apkārt esošos kokus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
