Lielajās valsts kapitālsabiedrībās atjaunos padomes; nosaka ierobežojumus prēmijām  (11)

Jaunais regulējums noteiks valsts un pašvaldības uzņēmumu dibināšanas, darbības, likvidācijas, kapitāla daļu pārvaldības kārtību, kā arī sasniedzamo mērķu noteikšanu un darbības rezultātu izvērtēšanu, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums stāsies spēkā nākamā gada janvārī.

Jaunais regulējums aizstās līdzšinējo likumu par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Līdz šim katra ministrija savas kapitālsabiedrības pārvaldīja pēc saviem ieskatiem, taču jaunais likums noteiks vienotu kārtību efektīvākai valsts uzņēmumu pārvaldībai.

Likums paredz daļēji centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldības modeļa ieviešanu. Līdz ar izmaiņām valsts kapitāla daļu turētājs turpmāk varēs būt ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, kuru būs iecēlis Ministru kabinets. Valdībai būs arī jānosaka iestāde, kas turpmāk koordinēs valsts uzņēmumu pārraudzību un izstrādās vadlīnijas kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvai pārvaldībai, kā arī sniegs atzinumus attiecībā uz šo uzņēmumu darbību.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma arī likumu par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldīšanu, nosakot ierobežojumus valdes un padomes locekļu atalgojumam un prēmijām. Saeimas deputāti atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka valsts uzņēmumu valdes un padomes locekļa mēneša atlīdzības maksimālais apmērs nevar pārsniegt vidējo darba samaksu, piemērojot koeficientu "10".

Sākotnēji likumā bija paredzēts, ka Ministru kabinetam jānosaka valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikumi, ņemot vērā atalgojuma vidējo apmēru un sociālās garantijas vadībai līdzīga lieluma kapitālsabiedrībās privātajā sektorā. Tomēr šodien deputātu vairākums atbalstīja Čepānes ierosinājumu, kas paredz, ka valsts uzņēmumu valdes un padomes locekļa atlīdzība nevar būt lielāka par Centrālās statistikas pārvaldes publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos eiro, piemērot koeficientu "10".

Savukārt prēmija nevarēs pārsniegt kapitālsabiedrības valdes locekļa divu mēnešu atlīdzību apmēru, bet padomes locekļa - viena mēneša atlīdzību apmēru. Prēmiju varēs izmaksāt reizi gadā. Sākotnēji likumā bija plānots noteikt, ka valdes un padomes locekļu prēmijas apmērs nevar pārsniegt četru mēnešu atlīdzību apmēru.

Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka no 2016.gada lielajos valsts uzņēmumos varēs veidot padomes. Tās varēs izveidot kapitālsabiedrības, kurās iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro, bet bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem eiro. Patlaban valsts uzņēmumos padomes veidot nedrīkst. Padomes, kā arī valdes locekļu skaitu noteiks Ministru kabinets.

Valdībai līdz nākamā gada 1.jūlijam jānosaka kārtība, kā nominēt kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus.

Tiek ieviesti konkrēti principi valsts uzņēmumu pārvaldītāju atlasei. Turpmāk par valdes vai padomes locekli varēs būt persona, kurai ir augstākā izglītība un kura nebūs sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī kurai nebūs atņemtas tiesības veikt komercdarbību vai citu profesionālo darbību un kuru tiesa nebūs atzinusi par maksātnespējīgu parādnieku. Pašlaik regulējums noteic, ka par valdes vai padomes locekli var būt persona, kuras darba pieredze, izglītība un kvalifikācija nodrošina uzdevumu profesionālu izpildi. Tāpat kapitāla daļu turētājam būs jāizveido komisija, kurai būs pienākums izvērtēt amata kandidātus. Komisijā būs jāiekļauj arī neatkarīgi eksperti un nepieciešamības gadījumā arī novērotāji ar padomdevēja tiesībām.

Likums paredz arī jaunas prasības attiecībā uz informācijas atklātību - turpmāk pašam uzņēmumam vai valsts kapitālu daļu turētājam savā mājaslapā būs jāpublicē aktuālā informācija, tostarp ziņas par izmaksātajām dividendēm un veiktajiem maksājumiem valsts budžetā.

Jaunais likums paredz ieviest pienākumu valsts kapitālsabiedrībām veidot vidēja termiņa stratēģiju. Tāpat likumprojekts paredz dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtību, ņemot vērā uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģiju un sasniegtos rezultātus.

Darbs pie valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas tika sākts jau 2010.gadā, lai nodrošinātu labāku un atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, lielākus ienākumus no šo uzņēmumu dividendēm, visiem pieejamu informāciju par to sasniegtajiem darba rezultātiem, kā arī profesionālāku uzņēmumu vadītāju iecelšanu, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā (EM). Vienlaikus reformas īstenošana uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vidi, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā ieviešot tādus darbības kritērijus, kādi jau pastāv privātajā sektorā, jo īpaši biržas kotētajos uzņēmumos.

EM uzsver, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas īstenošana Latvijā ir "vitāli svarīga" mūsu valsts uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

Valstij pilnībā pieder 70 kapitālsabiedrības, septiņās kapitālsabiedrībās valstij ir izšķiroša ietekme, 65 kapitālsabiedrībās valsts līdzdalība ir mazāka par 50%. Latvijā ir 323 kapitālsabiedrības, kurās vienīgais dalībnieks ir pašvaldība, 39 kapitālsabiedrības ir pašvaldību izšķirošajā ietekmē, un 243 gadījumos kādai no pašvaldībām pieder 50 un mazāk kapitāla daļu procentu kādā kapitālsabiedrībā. Tikai četrām pašvaldībām nepastāv līdzdalība kapitālsabiedrībās.