Aitu un kazu, kuru astroloģiskajā zīmē tiks pavadīts nākamais - 2003.gads, audzēšanai Latvijā ir labvēlīgi apstākļi. Lai arī pieprasījums pēc šīs nozares produktiem ir gan vietējā, gan Eiropas Savienības (ES) valstu tirgos, tomēr pašlaik to ražošanas apjomi nav lieli, tāpēc nozari nevar uzskatīt par rentablu.
Kā teikts Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimniecības gada ziņojumā, aitkopība un kazkopība kā lauksaimniecības nozares Latvijā ir nozīmīgas, jo tās veicina papildus nodarbinātību laukos. Turklāt ir neizmatoti lauki, grūti apstrādājamas zemes un brīvas kūtis, kuras var pielāgot aitu un kazu audzēšanai, taču pašlaik šīs nozares nevar uzskatīt par ienesīgākajām, tāpēc, ka iegūtā peļņa nav liela.

Par to liecina arvien samazinošais kazu un aitu skaits Latvijā. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datiem, vislielākais aitu skaits bija aizvadītā gadsimta divdesmitajos gados, kad Latvijā bija aptuveni viens miljons šo mājdzīvnieku. 1940.gadā saimniecībās kopumā bija 502 000 aitu.

Arī pēc tam šo mājdzīvnieku skaitam bija tendence samazināties un 1950.gadā saimniecībās bija 485 000 aitu, 1960.gadā - 472 000, 1970.gadā - 318 000, 1980.gadā - 203 000, 1990.gadā - 165 000.

Būtiski aitu skaits samazinājās aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Ja 1992.gadā Latvijā vēl bija 165 000 šo mājdzīvnieku, tad 1993.gadā to skaits samazinājās līdz 114 000. 1994.gadā Latvijā dzīvoja 86 300 šo mājdzīvnieku, bet 2002.gada sākumā vien bija 29 000 aitu.

Savukārt vislielākais skaits kazu reģistrēts 1950.gadā, kad Latvijā bija kopumā 29 000 šo mājdzīvnieku. Taču jau 1960.gadā kazu skaits samazinājās līdz 20 000. Arī pēc tam tam kazu skaitam bija tendences kristies.

Vismazāk kazas reģistrētas laika posmā no 1985.gada līdz 1990.gadam, kad Latvijā kazu skaits bija nemainīgs - 5 000. No 1991.gada līdz 1994.gadam Latvijā bija 6 000 kazas, un šo dzīvnieku skaitam ik gadu bijusi tendence palielināties. 2002.gadā Latvijā reģistrēti 11 500 kazu.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2001.gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aitu un kazu ganāmpulkos dzīvnieku skaits bija palielinājies attiecīgi par 1,4% un 9,8%, bet aitu māšu skaits samazinājies par 10,9%. Aitu mātes no kopējā aitu ganāmpulka Latvijā veido 49,3%.

2001.gadā Latvijas aitu ganāmpulki piederēja zemnieku, piemāju un personīgajām saimniecībām, kuras nodarbojas gan ar aitu gaļas, gan ar šo mājdzīvnieku vilnas ieguvi.

Ņemot vērā sliktās realizācijas iespējas, jo trūkst pārstrādes uzņēmumi, aitu vilnas ieguve un ražošanas apjomi visu veidu saimniecībās ir samazinājušies. Vilnas ražošanā pieaugums būs iespējams tikai tad, kad pieaugs pieprasījums pēc aitu vilnas, kas ir iespējams, palielinoties dabisko vilnas izstrādājumu ražošanai Latvijā, prognozē ZM.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit