UNESCO pārstāvji rosinās vērtēt Krievu salas projekta ietekmi uz Rīgas vēsturisko centru  (3)

No 35,5 miljoniem tonnu kravu, kas pērn tika pārkrautas Rīgas ostā, gandrīz 40% veidoja ogles. Ja patlaban ogļu kravas Rīgas tirdzniecības ostā nonāk pa dzelzceļu, apejot Rīgas vēsturisko centru, uz Bolderāju tās no Daugavas labā krasta būs jāved pāri Dzelzceļa tiltam un tālāk pa tā dēvēto Bolderājas dzelzceļu, kas stiepjas tuvu dzīvojamām mājām Torņakalnā, Āgenskalnā, Zasulaukā, Dzirciemā, Nordeķos un Iļģuciemā.

Kādas vietas iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā nozīmē ne tikai apliecināt tās prestižu, bet arī uzņemties rūpes par mantojuma vērtību saglābšanu, aizsardzību un nodošanu nākamajām paaudzēm, skaidro Baltiņa.

UNESCO Konvencija par Pasaules kultūras un dabas mantojumu skaidri definē, ka Pasaules mantojuma vietu saglabāšana primāri ir dalībvalstu atbildība. UNESCO nesniedzot individuālu atzinumu par katru attīstības ieceri, kas atrodas UNESCO mantojuma vietā, ja vien UNESCO ekspertu piesaisti nerosina strīdīgas ieceres noteikta projekta attīstībā un tā ietekmē uz mantojumā iekļauto teritoriju. Attīstības ieceres izvērtējums un iespējamās negatīvās ietekmes, pirmkārt, ir konkrētās pašvaldības un valsts institūciju atbildība, skaidroja Baltiņa, taču informēja, ka LNK aprakstīto situāciju un iespējamās negatīvās ietekmes uz vēsturisko centru, tā kopējo ainavu rosinās vērtēt Rīgas vēsturiskā centra Saglabāšanas un attīstības padomē.

Tikmēr arhitekts un Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Viktors Valgums par nākotnes situāciju, kad cauri pilsētas centram regulāri kursēs kravas vilcieni, sacīja, ka ostu pilsētās ar šādu nepieciešamību jārēķinās un, ja paredzētais projekts kopumā atbilst attiecīgajiem normatīviem, nav pamata to neīstenot.

"Emocionāli tas varētu nepatikt, taču jāvērtē kaitīgums. Ostu pilsētas ir ostu pilsētas, jāiet uz kaut kādiem kompromisiem," plānoto projektu un nākotnes ainavu Rīgas vēsturiskajā centrā vērtēja arhitekts.

Valgums arī uzsvēra attiecīgo preventīvo pasākumu būtiskumu projekta īstenošanas gaitā, piemēram, trokšņu barjeru izvietošanu apdraudētajās apkaimēs.

Kā teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā Krievu salas projektā, tā mērķis ir "novērst ostas aktivitāšu izraisīto vides degradāciju Andrejsalas un Eksportostas teritorijās un nodrošināt ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā, pārceļot ostas termināļus uz to darbībai piemērotāku vietu, neierobežojot nākamo paaudžu tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē".

Kā ziņots, paredzētais projekts un dzelzceļa noslogošana apdzīvotajos rajonos - Bolderājā, Torņakalnā, Āgenskalnā, Zasulaukā, Dzirciemā, Nordeķos un Iļģuciemā - raisījis neapmierinātību un bažas šo apkaimju iedzīvotājos saistībā ar paredzamo vides piesārņojumu. Projekts ir piesārņojuma mazināšana Rīgas centrā uz citu rajonu iedzīvotāju veselības rēķina, uzskata Vides aizsardzības kluba vadītāja Elita Kalniņa un vides aizsardzības biedrību "Bolderājas grupa" un "Koalīcija dabas un kultūras aizsardzībai" pārstāve Sandra Jakušonoka.

Kā informēja "Latvijas dzelzceļā", ja, transportējot kravas uz Krievu salu, tiks konstatēts paaugstināts trokšņu līmenis, Pārdaugavā plānots būvēt speciālu prettrokšņu sienu. Krievu salas projektā arī minēts, ka atļauju nosacījumos ir noteikti limiti piesārņojošo vielu emisijām vidē - stividoriem jāmaksā dabas resursu nodoklis. Lai piesārņojumu izmērītu, gaisa kvalitātes monitoringu plāno veikt Krievu salā un tuvākajā dzīvojamā rajonā Bolderājā, darbības koordinējot Valsts vides dienestam. Negatīvas ietekmes uz vidi novēršanas pasākumu izmaksām projektā atvēlēti 165 883 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, iekļaujot izmaksas par gaisa monitoringa staciju izveidi.

Kā ziņots, lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā. Eiropas Komisija 2012.gada 2.aprīlī apstiprināja Latvijas lielo Kohēzijas fonda projektu, kas paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra. Kopējās projekta izmaksas ir 104 miljoni latu (148 miljoni eiro), no tām Kohēzijas fonda finansējums ir 54 miljoni latu (77 miljoni eiro).

Par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā izvēlēta pilnsabiedrība "BMGS S", kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu (126,22 miljoniem eiro).

Savukārt "Nordea Bank Finland Plc." Latvijas filiāle un "Pohjola Bank Plc." noslēgušas aizdevuma līgumu par finansējuma piešķiršanu Rīgas Brīvostas pārvaldei 80,2 miljonu eiro apmērā Krievu salas attīstības projekta īstenošanai.

Kā iepriekš ziņots, lai Krievu salas vērienīgo projektu varētu pabeigt laikā, Rīgas ostai jāpanāk vienošanās ar stividorkompānijām RCT un "Strek", kurām līdz 2016.gada decembrim ir jāpārceļ kravu apkalpošana no Rīgas centra uz Krievu salu. Ostas pārvalde ar "Strek" līgumu jau ir parakstījusi, bet ar otru kompāniju tas vēl nav paveikts.