Viņš norādīja, ka uz Krievijas pusi kravu apjomi samazinās un nav pamata prognozēt strauju kravu pieaugumu. Līdz ar to ir jāpārskata šī projekta ekonomiskais pamatojums. Tāpat ministrs norādīja, ka Krievijas uzņēmēji kravas pārorientē uz Krievijas ostā, un arī kaimiņvalstīs ir fiksēts kravu apjomu samazinājums.
Ostu padomē tika nolemts, ka pēc elektrifikācijas skiču projekta izstrādes un analīzes, līdz nākamā gada otram ceturksnim būtu izvērtē, kādas pēc projekta realizācijas būs infrastruktūras maksas un vai iesaistītās puses šo projektu vispār gatavas realizēt, jo gala lēmums vēl nav pieņemts.
LDz pārstāvji informēja, ka patlaban notiek skiču projekta izstrāde, ko plānots pabeigt šī gada laikā. Padomes sēdē tika pieņemts lēmums LDz organizēt sanāksmi ar Latvijas lielajām ostām, pašvaldībām un citām iesaistījām pusēm, lai analizētu projekta ekonomisko ietekmi un pamatojumu, tostarp izvērtējot ģeopolitiskos aspektus, prognozējamos kravu apjomus, kā arī elektroenerģijas tirgus tendences un citus faktorus.
Arī LDz pārstāve Aija Poča norādīja, ka septembris un oktobris iezīmē tendenci kravu apjomu kritumam, un secināja, ka ir jāņem vērā jaunākās ģeopolitiskās tendences un jāizvērtē riski, lai saprastu, kuri posmi būtu jāelektrificē pirmie, un varbūt jāsāk ar pasažieru pārvadājumu līniju elektrifikāciju.
Tā kā projektu plānots līdzfinansēt no Eiropas Savienības līdzekļiem - Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) un Kohēzijas fonda -, tad jau tagad esot skaidrs, ka būs grūtības pamatot elektrifikācijas projekta ekonomiskos aspektus, norādīja Matīss.
Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) savukārt asi iebilda pret to, ka elektrifikācijas projektā nav paredzēta Liepājas maršruta elektrifikācija. Ar šādu lēmumu Liepājas osta kļūšot nekonkurētspējīga. Poča Seskam gan norādīja, ka šajā projektā nav ieplānoti līdzekļi Liepājas maršrutam, turklāt uz Liepājas pusi gadā tiekot transportēts salīdzinoši mazs kravu apjoms - aptuveni divi miljoni tonnu gadā, un tas nav pietiekami, lai projekts atmaksātos. Ja šim mērķim tiktu izmantoti līdzekļi no nacionālā budžeta, tad tiktu sadārdzināta infrastruktūras maksa visiem pārvadātājiem.
Kā ziņots, projekts paredz esošo publisko, stratēģiskas nozīmes dzelzceļa līniju elektrifikāciju. Plānots nodrošināt 25,0 kilovoltu (kV) maiņstrāvas elektrifikācijas sistēmu dzelzceļa līnijās Ventspils-Tukums 2, Tukums 2-Jelgava, Jelgava-Krustpils, Rīga-Jelgava, Rīga-Sloka-Tukums 2, Krustpils-Daugavpils, Krustpils-Rēzekne 2, Rīga-Skulte, Rīga-Krustpils un Rēzekne 2-Daugavpils.
Projekta laikā plānots rekonstruēt esošo vai izbūvēt jaunu dzelzceļa elektrifikācijas sistēmu ar spriegumu 1x25 kV vai 2x25 kV, kā arī uzbūvēt LDz elektrifikācijai nepieciešamās vilces jaudas apakšstacijas (VJA). Darbību paredzēts veikt tikai dzelzceļa zemes nodalījuma joslā.
Elektrifikācija turpmākajos gados būs lielākais investīciju projekts dzelzceļa nozarē. Aplēses rāda, ka projekts varētu izmaksāt ap 450 miljoniem eiro. LDz gatavos projekta pieteikumu, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu finansējumu šī projekta īstenošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!