Kā tiesā norādīja "Nordeka" juridiskā pārstāve Sandra Gorbenko, streika pieteikuma pamatā ir uzņēmuma autobusu šoferu prasība darba algas stundas likmi palielināt līdz sešiem eiro. Uzņēmums ar arodbiedrību pārstāvjiem par šo jautājumu jau ir runājis, taču visas sarunas ir beigušās bez rezultātiem.
Gorbenko norādīja, ka streika pieteikums ir atzīstams par nelikumīgu, jo arodbiedrība LABA nav uzskatāma par nozares arodbiedrību, savukārt Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība (LAKRS) ar streika pieteikumu nav vērsusies. Viņa sacīja, ka Darba likums paredz, ka visas nozares arodbiedrībām jāvēršas ar kopīgu viedokli par streika pieteikumu. "Nepietiek, ka arodbiedrībām ir kopīgs viedoklis par algu palielināšanu, ja nav kopīga viedokļa par streiku," sacīja Gorbenko.
Vienlaikus viņa minēja, ka "Nordeka" un arodbiedrību starpā notikušas ilgstošas pārrunas par algu palielināšanu, taču tam, izskatot pieteikumu par streika atzīšanu par nelikumīgu, neesot būtiskas nozīmes. Taču neesot taisnība apgalvojumam, ka uzņēmuma "Nordeka" šoferi "sēžot" uz minimālās algas.
Savukārt LABA pārstāvji tiesas sēdē norādīja, ka, piemēram, pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" autobusu šoferu stundas darba algas likme ir 3,56 eiro vai 3,99 eiro. Turpretī "Nordeka" šoferi stundā nopelna 1,94 eiro, kas ir "mazliet vairāk par valstī noteikto minimālo algu," norādīja arodbiedrības pārstāvji.
Kā norādīja arodbiedrības pārstāvji, šoferi uzņēmumam prasījuši noteikt jaunus noteikumus visiem darbiniekiem un uzņēmumam izveidot vienotu un taisnīgu darba algas sistēmu visiem, ne tikai šoferiem.
Iepriekš abas arodbiedrības – gan LABA, gan LAKRS – paudušas kopīgu viedokli par darba algu un streiku, taču LAKRS pieteikumu par pašu streiku nav iesniegusi.
Valsts Darba Inspekcijas pārstāvis tiesas sēdē pievienojās "Nordeka" viedoklim. Viņš minēja, ka līdzšinējā tiesu prakse nosaka, ka šādos gadījumos streika pieteikums ir atzīstams par nelikumīgu. Viņš minēja, ka 2012.gadā līdzīga lieta bijusi ar Latvijas Nacionālās operas darbiniekiem, kad tikai daļa no uzņēmuma darbinieku arodbiedrībām pieteica streiku. Tiesa toreiz streika pieteikumu atzina par nelikumīgu.
Pēc visu lietas dalībnieku uzklausīšanas prokurore tiesas sēdē norādīja, ka nav pieļaujamas atkāpes no Streika likuma, un abām arodbiedrībām bija nepieciešams iesniegt streika pieteikumu. Nav pietiekami, ka to izdarījusi tikai LABA. Tādējādi streika pieteikums būtu atzīstams par nelikumīgu.
Pēc sprieduma pasludināšanas "Nordeka" pārstāvis Gunārs Bubelis žurnālistiem atzina, ka patlaban uzņēmums meklē situācijas risinājumus un strādā pie iespējamā algu palielinājuma. Bubelis norādīja, ka algu paaugstinājums būs, taču patlaban nav zināms – kad un cik liels. Taču atšķirībā no LABA, LAKRS savā prasībā uzņēmumam par algu palielināšanu lūdzis algas palielināt par mazāku summu.
Viņš minēja, ka pasažieriem saistībā ar streiku nav jāuztraucas, jo autobusu kursēšana tiks nodrošināta tāpat kā līdz šim.
Pēc Bubeļa sniegtās informācijas, uzņēmumā strādā aptuveni 150 šoferi.
Tiesas lēmums nav pārsūdzams.
Jau vēstīts, ka arodbiedrība LABA paredzējusi, ka šoferu streiks norisināsies 8.novembrī Rīgā, Ģertrūdes ielā 36, un tā sākums plānots plkst. 1 naktī. Iepriekš bija paredzēts, ka streikā piedalīsies 22 šoferi, kuri ir gatavi streikot līdz prasību pilnīgai vai daļējai apmierināšanai. Streika pieteicēji gan nav konkretizējuši, cik ilgs streiks varētu būt, kā arī līdz šim atturējušies atklāt, kā tas ietekmēs autobusu satiksmi Latvijā.
Arī Latvijas reģionu autoostas nav saņēmušas informāciju par varbūtējām izmaiņām "Nordeka" apkalpotajos reisos.
Savukārt "Nordeka" vadība ceturtdien, 6.novembrī, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā apstrīdēja arodbiedrības streika pieteikumu, norādot, ka tas ir atzīstams par nelikumīgu.
Streiku likums nosaka, ka streiku vai tā pieteikumu par nelikumīgu var atzīt tikai tiesa. Streiks vai streika pieteikums par nelikumīgu atzīstams, ja streiks pieteikts jau noslēgta darba koplīguma darbības termiņa laikā, lai mainītu šā koplīguma noteikumus, tādējādi pārkāpjot tajā paredzēto koplīguma grozīšanas kārtību, ja tas ir solidaritātes streiks, kas nav saistīts ar ģenerālvienošanās par tarifiem, darba un citām sociālās aizsardzības garantijām nenoslēgšanu vai neizpildi.
Tāpat streiku vai tā pieteikumu par nelikumīgu var atzīt, ja streiks ierosināts, lai paustu politiskas prasības, politisku atbalstu vai politisku protestu. Streiks atzīstams par nelikumīgu, ja tas attiecas uz jautājumiem, par kuriem puses jau ir vienojušās streika sarunās.
Jau vēstīts, ka LABA vadītājs Raimonds Gailis iepriekš streika pieteikšanu pamatoja ar to, ka no šā gada 1.janvāra minimālas darba algas apjoms ir 320 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas "uz rokas" ir nedaudz virs 240 eiro. Tajā pašā laikā iztikas minimums vēl 2013.gadā bija vairāk par 250 eiro. "Raugoties uz šīm summām, ikvienam sabiedrības loceklim rodas jautājums - kā izdzīvot šādos apstākļos, kā pabarot sevi un savu ģimeni?" sacīja Gailis.
Starp arodbiedrību LABA un "Nordeka" gadiem ilgi norisinājušās sarunas, kuru laikā arodbiedrības pārstāvji, cīnoties par savu biedru ekonomiskajām un sociālajam interesēm, centās panākt darba algas palielinājumu tieši šajā uzņēmumā.
"Tomēr, uzņēmuma valde kā argumentu "pret" izmantoja uzskatu, ka darba algas paaugstinājumam nav pamatojuma un autobusu vadītāji nav pelnījuši saņemt vairāk. Jāatzīmē, ka "Nordeka" autobusu vadītāji, kas ikdienā pārvadā simtiem pasažieru un atbild par viņu drošību, saņem nedaudz virs noteiktās minimālās darba algas. Tas ir pilnīgs absurds, ka cilvēkam, kurš strādā paaugstināta riska apstākļos, darba devējs uzdrošinās maksāt tik smieklīgi zemu darba algu," iepriekš skaidroja arodbiedrības vadītājs.
Savukārt "Nordeka" pārstāvis Latvijas Radio piektdien pauda uzskatu, ka kopējā alga, ko saņem autobusa vadītājs, ir lielāka, nekā norādīts arodbiedrības paziņojumā un algas uzņēmumā nemaz nav tik mazas.
"Nordeka" ir viens no lielākajiem autobusu pasažieru pārvadāšanas uzņēmumiem valstī un veic 25% reģionālā starppilsētu nozīmes maršrutu tīkla pasažieru pārvadājumu Latvijā. Uzņēmums piedāvā vairāk nekā 50 maršrutus visā Latvijā. "Nordeka" apgrozījums pērn samazinājās par 11,7% līdz 8,09 miljoniem latu (11,51 miljonam eiro), liecina informācija uzņēmuma pērnā gada pārskatā.
"Nordeka" pirmajā pusgadā strādājis ar 5,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,37% mazāk nekā gadu iepriekš. Bruto zaudējumi sasniedza 81 427 eiro. Pērn šajā pat periodā uzņēmums strādāja ar 207 665 eiro peļņu. Zaudējumi tiek skaidroti ar faktu, ka valsts nav pilnā apmērā segusi zaudējumu kompensācija par 2014.gada sešos mēnešos veiktajiem pasažieru pārvadājumiem starppilsētu nozīmes maršrutos.
Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Juris Savickis ar 48,09% akciju, Pēteris Ločmelis ar 35,22% akciju un Sandra Savicka ar 7,28% akciju, liecina aģentūras LETA arhīva dati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
