Saistībā ar Krievijas embargo piensaimniecību ieņēmumi ir kritušies līdz pat 40%, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu atzina lauksaimnieku organizāciju pārstāvji.
"Zemo iepirkuma cenu dēļ par 40% samazinās saimniecību ienākumi, krīt algas, ir problēmas ar bankām. Ceram uz prezidenta izpratni, aizstāvot mūs augstākajā līmenī sarunās par Eiropas atbalstu," atzina piensaimnieku pārstāve Ieva Rutkovska.
"Patlaban jālūdz palīdzība no Eiropas, kamēr atradīsim jaunus tirgus. Raugāmies uz Ķīnas, Turcijas, arī Āfrikas pusi," atzina saimniecības "Kalnadambrāni" īpašniece Iveta Tīrumniece.
Savukārt saimniecības "Mežacīruļi" īpašnieks Juris Cīrulis atzina, ka sarežģītās situācijas dēļ saimniecības ieņēmumu daļa šogad ir par 25% mazāka nekā pērn. "Informējām prezidentu par zemajām cenām, par pārprodukciju, stiprinot situācijas aprakstu ar cipariem. Problēmas radušās ne jau nemākulīgas strādāšanas, bet politiskās situācijas dēļ, līdz ar to ceram uz prezidenta atbalstu," sacīja Cīrulis.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) apliecināja, ka Valsts prezidents izprot situācijas nopietnību. Vienlaikus Dūklavs norādīja, ka problēmas piena nozarē radušās ne tikai saistībā ar Krievijas tirgu, bet "tā ir globāla problēma, jo grūti visiem".
"Prezidents ierosināja piensaimnieku atbalstam pārrunāt finanšu instrumentu jaunievedumus, kā arī solīja skaidrot situāciju, tiekoties ar "dolārvalstu" prezidentiem," sacīja Dūklavs.
Jautāts par iepriekš solīto ES atbalstu pārdesmit miljonu eiro apmērā, viņš atzina, ka atbalsts būšot, "taču tas ir ļoti lēns process".
Kā ziņots, Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji trešdien Melngalvju namā tikās ar Valsts prezidentu, lai aicinātu valsts augstāko amatpersonu personīgi iesaistīties Latvijas piensaimnieku interešu lobēšanā Briselē saistībā ar nozarē izveidojušos smago situāciju piena pārprodukcijas un krītošo iepirkuma cenu dēļ.
Iepriekš lauksaimnieku organizācijas nosūtījušas vēstules gan Latvijas valsts vadošajām amatpersonām, gan arī Eiropas Komisijai (EK) ar aicinājumu panākt tūlītēju lēmumu pieņemšanu, lai sniegtu solīto atbalstu Latvijas piena ražošanas nozarei zaudējumu kompensēšanai, kas radušies pēc Krievijas sankcijām pret Eiropas Savienību (ES).
Piena pārprodukcijas un krītošo iepirkuma cenu dēļ piensaimniecības nozarē izveidojusies smaga situācija, līdz ar to lauksaimnieku organizācijas vērsušās pie valsts amatpersonām ar aicinājumu lobēt zemnieku intereses Briselē un panākt iepriekš solīto atbalsta izmaksu vēl līdz šā gada beigām.
Septembrī vizītes laikā Rīgā toreizējais ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs norādīja, ka kompensācijas par zaudējumiem piensaimniekiem saistībā ar Krievijas embargo vismaz 20 miljonu eiro apmērā būs pieejamas jau līdz gada beigām, tomēr to apmērs pagaidām nav zināms un būs atkarīgs no ZM laikus veiktām aplēsēm.
Tikmēr Latvijas valdība 5.novembrī lēmusi par 7 993 480 miljonu eiro piešķiršanu piensaimniecības nozarei ciltsdarba un augstvērtīgu ganāmpulku saglabāšanai, bet viens no atbalsta veidiem, kas jau ir izmaksāts, ir seši miljoni eiro ciltsdarbam.
Krievija 7.augustā noteikusi pilnīgu embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
