Viņa uzsvēra, ka jau vairākus gadus sabiedrība tiek biedēta ar elektroenerģijas liberalizācijas procesu Latvijā, tomēr ieguldījums sistemātiskai iedzīvotāju informēšanai un procesu skaidrošanai notiek novēloti.
LPIAA pārstāve stāstīja, ka, piemēram, Polijā un Igaunijā sabiedrības informēšanas pasākumi notika gadu pirms tirgus atvēršanas. Turpretī Latvijā informēšanas pasākumi notiek divus mēnešus pirms elektroenerģijas tirgus atvēršanas, bet netiek pateikts galvenais, no kā patērētājiem jāuzmanās.
"Pašreiz tiek pielietoti dažādi termini produktu apzīmēšanai - universālais, klasiskais, dinamiskais, izdevīgais un ekonomiskais. Kā lai patērētājs orientējās visos šajos piedāvājumos?" vaicāja Žabova.
Sekojot līdzi patlaban notiekošajām "Regulatora reģionu dienām", asociācija secinājusi, ka pasākumi tiek sludināti vietējos laikrakstos ar nokavēšanos un nesasniedzot patērētāju. LPIAA ieskatā bez drukātajiem medijiem šāda informācija nepieciešama televīzijā un radio, norādot norises laiku un vietu.
LPIAA aicina būt uzmanīgiem un atcerēties, ka, pirmkārt, tirgus atvēršana paredz aktīvu pašu patērētāju darbību, ja patērētājs nerīkosies, lai izvēlētos savām interesēm atbilstošu piedāvājumu, tad elektrība tiks piegādāta par universālā pakalpojuma cenu, kura varētu būt augstāka, nekā izvēloties piedāvājumu atbilstoši mājokļa vidējam mēneša patēriņam.
Otrkārt, tirgus atvēršana ir process, kas neizbēgami notiks, iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem, jo galvenais akcents šajā procesā nav uz elektroenerģijas ražotāju, bet svarīgāka loma ir AS "Sadales tīkls", obligātā iepirkuma komponentei un pievienotās vērtības nodoklim. "Elektroenerģijas piegādi mājsaimniecībām, bojājumu novēršanu, elektrotīklu uzturēšanu noteiks "Sadales tīkls". Šī iestāde būs arī tā, kas, no vienas puses, noteiks nosacījumus elektroenerģijas ražotājiem, un, no otras, saņems patērētāju apmaksātos rēķinus. Līdz ar to atradīsies diezgan izdevīgā starpnieka lomā," atzina Žabova.
Treškārt, ņemot vērā Polijas, Igaunijas un Ungārijas pieredzi, tirgū parādīsies virkne piedāvājumu, negodīgu līguma nosacījumu, tirdzniecība ārpus pastāvīgās tirdzniecības vietas, maldinošas reklāmas u.tml., kas visvairāk ietekmēs vājākās patērētāju grupas vai tās patērētāju grupas, kuras nevar vai nespēj sekot līdzi enerģētikas sektora attīstības jautājumiem.
"Jau patlaban medijos ir iespējams vērot AS "Latvenergo" klientu servisa sagatavotu reklāmu, kurā pastiprināti tiek reklamēts "Elektrum Universālais" piedāvājums, tomēr nav skaidrs, vai tas ir visekonomiskākais piedāvājums patērētājiem," sacīja Žabova.
Viņa piebilda, ka šie un daudzi citi jautājumi brīvā elektroenerģijas tirgū būs aktuāli tuvākajā nākotnē. Līdz ar to patērētāji vairs nevar atļauties pasīvi gaidīt, bet viņiem ir aktīvi jārīkojas.
Jau ziņots, ka 2015.gada 1.janvārī mājsaimniecības elektrību sāks iegādāties atvērtajā tirgū, bet, no kura piegādātāja elektrību iegādāties, mājsaimniecībām būs jāizvēlas līdz šā gada 15.decembrim. Pēc AS "Sadales tīkls" mājaslapā pieejamās informācijas, gatavību tirgot elektrību līdz šim pauduši seši uzņēmumi - AS "Latvenergo", SIA "BCG Riga", SIA "Baltcom TV", SIA "220 Enerģija", SIA "Starfit Energy" un SIA "Win Baltic".
Tomēr no šiem uzņēmumiem savus elektrības cenu piedāvājumus mājsaimniecībām publiskojuši trīs - "Latvenergo" ar "Elektrum" produktu līniju, "Baltcom TV" un "Win Baltic".
Šā gada 18.septembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nosaka elektroenerģijas cenu kāpuma kompensācijas mehānismu maznodrošinātiem, trūcīgiem iedzīvotājiem un daudzbērnu ģimenēm. Nākamgad trūcīgajiem un maznodrošinātajiem mēnesī nodrošinās 100 kilovatstundu elektroenerģiju par cenu 0,1164 eiro par vienu kilovatstundu, savukārt daudzbērnu ģimenēm - 300 kilovatstundu elektroenerģiju par pašreizējo "Starta" tarifu. Par izlietoto elektroenerģiju virs attiecīgi 100 vai 300 kilovatstundām mēnesī būs jāmaksā tirgus cena.
Patlaban, kamēr mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņš nav pārsniedzis 1200 kilovatstundas, tiek piemērots tā dēvētais Starta tarifs un maksa par elektrību ir 11,64 centi, bet pēc tam tiek maksāts tā dēvētais Pamata tarifs jeb 15,15 centi par kilovatstundu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
