Transporta, loģistikas un pārvadājumu uzņēmumu topa līderis - 'LDz Cargo'

Vēl nozares uzņēmumu "Top 10" pirmajā trijniekā iekļuvuši lidsabiedrība "airBaltic" ar 278,8 miljonu eiro (195,95 miljonu latu) apgrozījumu un VAS "Latvijas Dzelzceļš" ar 218 miljonu eiro (153,2 miljonu latu) apgrozījumu.

Tāpat "Top 10" iekļuvuši tādi uzņēmumi kā auto tirgotājs "Moller Baltic Import" ar 160,3 miljonu eiro (112,67 miljonu latu), Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" ar 141,5 miljonu eiro (99,4 miljonu latu), SIA "LDz ritošā sastāva serviss" ar 122 miljonu eiro (85,8 miljonu latu), auto kravu pārvadājumu uzņēmums SIA "Kreiss" ar 102,3 miljonu eiro (71,9 miljonu latu), stividoru pakalpojumu sniedzējs SIA "Skonto metāls" ar 99,1 miljona eiro (69,7miljonu latu), loģistikas pārvadājumu apkalpošanas uzņēmums SIA "Pro Logistic Services" ar 77,8 miljonu eiro (54,67 miljonu latu) un aviokompānija "Smartlynx Airlines" ar 72,52 miljonu eiro (51 miljona latu) apgrozījumu.

"Latvijas biznesa gada pārskatā" norādīts, ka pērn situācijas eskalācijas Krievijā iespaidā visbūtiskāk tika ietekmēti autopārvadātāji. Jau no 2013.gada pārvadāto kravu apjomi samazinājās. Alternatīvi tirgi transporta nozares dalībniekiem ir Baltkrievija un Centrālāzija, taču Latvijas pārstāvji nav vienīgie, kas skatās uz šiem tirgiem.

Asociācijas "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš skaidro, ka 2013.gada otrajā pusē autopārvadātāji sāka sajust Krievijas ietekmi, jo samazinājās frakts jeb pārvadājuma cena Krievijas virzienā, arī saistībā ar rubļa problēmām. Rezultātā samazinājās autopārvadātājiem ienākumi. Īpaši šī tendence pastiprinājās, sākoties 2014.gadam.

Iemesls tam, iespējams, bijis tas, ka autopārvadātāji pēc 2009.gada krīzes, neņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, bija palielinājuši savu kapacitāti. Mašīnu skaits sasniedza 13 500, kas pārsniedza 2007. un 2008.gadu jeb pirmskrīzes perioda auto skaitu. Līdz ar to tirgū bija lielāka konkurence. Turklāt šī tendence palielināt automašīnu skaitu bija vērojama arī Lietuvā un Polijā. Konkurence pieauga, piedāvājums bija lielāks nekā pieprasījums, un cenas kritās. Līdz ar to tirgū bija sarežģītāk strādāt, secina Trēziņš.

Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Krūmiņš savukārt norāda, ka Latvijas uzņēmējiem ir jārada līdzvērtīgi apstākļi, kādi tie ir citās attīstītās loģistikas valstīs kā Holandē vai Somijā. Ja Latvijas uzņēmējiem ir tādi paši instrumenti kā kolēģiem pārējās Eiropas dalībvalstīs, tad ģeogrāfiskais stāvoklis, kāds ir Latvijai, priekšrocību palielina. Patlaban Latvijai esot ģeogrāfiskā priekšrocība, bet muitas nodokļu jomā Latvija ir stipri atpalikusi no Somijas, Holandes, Anglijas un pat no Lietuvas un Igaunijas. Tas neprasot no valdības ne kapeikas, bet gan labo gribu ieviest pasākumus.

Vērtējot transporta nozares tālākās perspektīvas, Krūmiņš uzsver, ka Latvijas transporta nozare ir sadalīta. Autopārvadājumu nozarē būšot kritums par 20 līdz 30%, savukārt loģistikas uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar lielāku pievienoto vērtību, kritumam nevajadzētu būt lielākām par 10 līdz 15%.

"Latvijas biznesa gada pārskata" kārtējā izlaidumā iekļautas veiksmīgāko uzņēmēju un nozaru ekspertu atziņas un prognozes, kā arī padziļināts biznesa vides apskats un detalizēti nozaru uzņēmumu saraksti.