Uzņēmums "Re&Re", kas bija galvenais būvuzņēmējs "Maxima Zolitūde" projektā, gada laikā pēc traģēdijas saņēmis valsts un pašvaldību pasūtījumus vismaz 11 miljonu eiro apmērā, svētdien ziņo Latvijas televīzijas raidījums "de facto".
Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka "Re&Re" lielākais vinnētais konkurss bija Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīkotais par Olaines cietuma jauna korpusa projektēšanu un būvniecību - 4 289 888,90 eiro. Divi nākamie lielākie iepirkumi ir par Saldus stadiona rekonstrukcija par 3 117 146 eiro un VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs" 5.korpusa rekonstrukciju par 2 110 098 eiro.
"Re&Re" aizvadītā gada pārskatā norādīts, ka neskaidrība par nelaimes cēloņiem Rīgas pils un "Maxima Zolitūde" projektos neveicina sadarbību ar jauniem klientiem.
No pēdējā iesniegtā pārskata redzams, ka 2013.gadā būtiski vairāk tērēts uzņēmuma valdes atalgošanai. Ja gadu iepriekš šiem mērķiem iztērēti 244 tūkstoši eiro, tad 2013.gadā summa pieaugusi par vairāk nekā pusmiljonu un vadības atalgojumam atvēlēti 888 586 eiro, vēsta raidījums.
Sagruvušās "Maximas" galvenā būvuzņēmēja "Re&Re" amatpersonas šogad augustā reģistrēja jaunu uzņēmumu - akciju sabiedrību "ReRe grupa".
Uzņēmumā skaidro, ka jaunā kompānija nodibināta, lai veidotu jauna līmeņa korporatīvās pārvaldes organizāciju. Un esošais "Re&Re" turpmāko attīstību plāno jaunveidotās grupas uzņēmumos.
"Re&Re" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš raidījumam noraida bažas par to, ka pēc restrukturizācijas no uzņēmuma paliktu tukša čaula: "Iespēja, ka uzņēmumā tiek mākslīgi mazināts aktīvu apjoms vai radīti apstākļi ar mērķi izvairīties no jebkādām saistībām un atbildības, ir izslēgta. "Re&Re" ir gatavs atbildēt par savām uzņemtajām saistībām to pasūtītāju, partneru un, nepieciešamības gadījumā, tiesas priekšā."
Pēc Zolitūdes traģēdijas sabiedrība gaidīja, ka policija steigs kādu arestēt, apķīlās uzņēmumu mantu un pieskatīs tos, kuriem vēlāk varētu nākties atbildēt tiesas priekšā par 54 cilvēku nāvi. Tomēr vēl līdz šim brīdim neviens cilvēks nav pasludināts par aizdomās turamo. Tiesa gan - ja to izdarītu uzreiz pēc traģēdijas, kriminālprocesā noteiktie termiņi liktu visus ierobežojumus jau tagad atcelt, jo ekspertu atzinuma, uz kura varētu balstīt apsūdzības, pagaidām vēl nav, norāda "de facto".
"Mēs sekojam līdzi dažādiem procesiem, un to jau arī procesa virzītāji tālāk vērtēs, vai tas bija darīts dažādos nolūkos, vai tamlīdzīgi, bet jebkurā gadījumā - mēs nenoliedzami sekojam līdzi šiem procesiem," "de facto" atzīst Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Ne tik veiksmīga aina paveras, kad mēģina apmeklēt sagruvušās "Maxima" būvkonstrukciju projektētāja "HND Grupa" mājaslapā norādīto biroja adresi. Tur saka - kompānija pavasara pusē izvākusies. Tomēr "HND Grupas" īpašnieka un "Maxima" būvkonstruktora Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks noliedz bažas, ka viņi varētu tā vienkārši pazust: ""HND grupa" pastāv, veic darbību un nav šobrīd nekādu mēģinājumu to likvidēt, vai maksātnespējas vai tamlīdzīgi - nekas tāds nenotiek. Uzņēmums turpina darboties."
Pēc traģēdijas "Maximā" daudzi firmas iepriekš noslēgtie līgumi gan lauzti, un atbrīvoti darbinieki. Bet pērnā gada peļņu - vairāk nekā 78 407 eiro Sergets nolēma izņemt dividendēs.
Sergeta aizstāvis domu par juridiskās personas atbildību ar savu mantu un līdzekļiem noraida kā neadekvātu, apelējot pie cietušo interesēm. "Ja jebkurai no potenciāli iesaistītām juridiskām personām tiks uzlikts kaut kāds naudas sods, tad jāsaprot, ka tas būs par labu valstij un tas savukārt samazinās cietušo iespējas dabūt kaut kādas kompensācijas. Tā kā - vai tas ir prātīgākais risinājums - nezinu," atzīst Zvejsalnieks.
"Maximā" notikušo traģēdiju savā pārskatā vispār pat nepiemin būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu noalgojusī kompānija "CM Consulting". Arī šī firma pērnā gada peļņu 96 021 eiro izņēma dividendēs.
Vienīgi sabrukušā objekta attīstītājs "Homburg Zolitude" aizvadīto gadu noslēdzis ar 1,2 miljonu eiro zaudējumiem. Toties tas aizvien cer pabeigt blakus esošās mājas būvniecību un pārdot dzīvokļus.
Par klientu uzticības atgūšanu šogad norūpējusies "Maxima Latvija". Tās peļņa pērn sasniedza 17 miljonus eiro, un tā dividendēs netika izņemta. Lielu daļu no šiem līdzekļiem plānots investēt pārmaiņu plānā, lai atgūtu sabiedrības un darbinieku uzticību.
Ja neradīsies jauni šķēršļi, izmeklētāji apņēmušies šogad tikt līdz tam, lai procesā parādītos konkrēti aizdomās turamie un lietu varētu nodot prokuratūrai apsūdzību celšanai. "Lai kļūtu par aizdomās turamo, mums ir jābūt pārliecībai, ka ir iegūti, fiksēti un izvērtēti pienācīgā veidā visi pierādījumi, un procesa virzītāji arī lems jautājumus, kas attiecas arī uz mantisko jautājumu sakārtošanu kriminālprocesā. Tanī stadijā, kad cilvēki kriminālprocesā tiks atzīti par aizdomās turamajiem," raidījumam atzīst Grišins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
