Foto: DELFI
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien vēl nelēma, vai šajā sasaukumā turpināt izskatīt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas veicinātu samērīgu nokavējuma procentu piemērošanu kreditēšanā.

Šo likumprojektu 11.Saeima konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā, līdz ar to jaunais parlamenta sasaukums var lemt turpināt izskatīt šo likumprojektu. Komisijas deputāti gan šodien vienojās decembrī uzklausīt Ekonomikas ministrijas ziņojumu par aktuālo situāciju nozarē saistībā ar tā dēvētajiem ātrajiem kredītiem.

Vairāki deputāti šodien komisijas sēdē uzsvēra, ka nepieciešams izvērtēt aktuālo situāciju un to, kas šajā laikā ir mainījies, ņemot vērā normatīvo aktu grozījumus. Pret šī likumprojekta turpmāko virzību iebilda nozares pārstāvji, savukārt EM aicināja turpināt darbu pie šīm izmaiņām.

Jau iepriekšējā sasaukumā deputātiem nebija vienprātības par šiem likuma grozījumiem. Toreiz Saeimas komisija pirmajā lasījumā lēma noraidīt šo likumprojektu, tomēr parlamenta sēdē tas guva vairākuma atbalstu.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nodrošinās patērētāju kreditēšanas pakalpojuma izmaksu (procentu un citu maksājumu) samērīgumu, veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu, nodrošinās samērīgu nokavējuma procentu piemērošanu, kā arī taisnīgāku no līguma izrietošo maksājumu dzēšanas kārtību, uzsver likumprojekta autori.

Grozījumi paredz noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu laikposmā no plkst.23 līdz 7. Šī regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja kā vājākās līguma slēdzēju puses ekonomiskās intereses un novērst bezatbildīgas aizņemšanās rezultātā radītās sekas, ņemot vērā, ka kredītsaistības ir ilgtermiņa saistības, kurās būtu jāiesaistās pārdomāti, izvērtējot savas iespējas atmaksāt aizdevumu.

EM iepriekš norādīja, ka šāda ierobežojuma negatīvā ietekme uz kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju komercdarbību būs neliela, jo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, izņemot tiešsaistes (interneta) kredītu un īsziņu kredītu sniedzējus, neslēdz kreditēšanas līgumus pēc plkst.23 vai ātrāk par plkst.7, tāpat ierobežojums neskartu tādus kreditēšanas pakalpojumus kā maksājumu karšu/kredītkaršu kredītus un overdraftus, par kuru apmēru un nosacījumiem vienošanās ir panākta, slēdzot līgumu, bet patērētājs to var saņemt sev izdevīgā laikā.

Tāpat grozījumi paredz noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme jebkurā gadījumā nevar pārsniegt 100%. Minētā regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja kā vājākās līguma slēdzēju puses ekonomiskās intereses, tostarp patērētāja intereses nenonākt pārlieku lielās parādu saistībās, nodrošināt kredīta kopējo izmaksu samērīgumu, veicināt patērētāja maksātspējas izvērtēšanu.

Grozījumi arī paredz, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas tiek noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kredīta atmaksa ir veicama pa daļām proporcionāli līguma termiņam un procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Šī regulējuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt patērētāja ekonomiskās intereses, palielinot patērētāja iespēju kredītu atmaksāt līguma noteiktajā termiņā. Regulējumu paredzēts attiecināt uz kreditēšanas līgumiem, kas noslēgti, izmantojot distances saziņas līdzekļus, jo neatbilstoša prakse ir novērota tieši šo kredīta veidu izmantošanā.


    Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!