EM valsts sekretāra vietnieks: OIK sistēmu pagaidām nevajadzētu mainīt  (6)

Iepriekš ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) solīja izvērtēt iespējas samazināt atbalstu lielajām dabasgāzes elektrostacijām. Pēc viņas domām, tieši atbalsta maksājumi dārgajām termoelektrostacijām (TEC) ir galvenais iemesls, kādēļ tik apjomīga ir elektrības cenu veidojošā obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Spiridonovs diskusijā atzina, ka Latvija pērn sāka valsts atbalsta sistēmas - OIK - saskaņošanu ar Eiropas Komisiju (EK), bet lēmuma patlaban vēl nav. Savukārt, ja šīs saskaņošanas vidū Latvija nolems vēl pārskatīt savu atbalsta sistēmu, pēc Spiridonova teiktā, tas apgrūtinās lēmuma pieņemšanu ar vairākiem citiem saistītiem jautājumiem, piemēram, par zaļās enerģijas ražotājiem.

""Latvenergo" neuzbūvēja abus TEC vienkārši tāpēc, ka viņi tā gribēja, un pēc tam visiem "iegrieza" OIK. Tas bija savstarpēji saistīts lēmums - būvēt un ieviest mehānismu, kā to atlīdzināt caur OIK. Ja šo sistēmu vēlas mainīt, tad jāatgriežas pie starptautiskajiem aizdevumu līgumiem par TEC būvniecību, lai saprastu, kādā veidā varēsim normāli operēt ar aizdevējiem. Nebūs tā, ka kaut ko nogriezīsim un viss būs labi. Ja kaut ko nogriezīsim vienā vietā, būs jāpārskata vesela pasākumu ķēde," uzsvēra Spiridonovs.

EM valsts sekretāra vietnieks pauda pārliecību, ka ar EK jāsaskaņo tā atbalsta shēma, kas jau pastāv. "2017.gadā būs jārunā par to, kā šī shēma mainīsies - ar jaunām formulām un aprēķiniem. Nevaram bezgalīgi celt OIK, vienlaicīgi pārtraucot jebkādas elektroenerģijas ražošanu. Mums ir jāatrod veids, kā OIK noturēt pēc iespējas zemā līmenī. Viena apņemšanās ir noturēt OIK esošajā līmenī [0,02679 eiro par kilovatstundu], bet turpmāk jādomā, kā to mazināt, jo tas ietekmē Latvijas konkurētspēju," sacīja Spiridonovs.

Arī "Latvenergo" komercdirektors Uldis Bariss aicināja atcerēties, kāpēc OIK radās. "Iemesls bija tāds, ka Latvijā nav citu elektroenerģijas ražošanas veidu, kas varētu par zemākām izmaksām sniegt energoapgādes drošību. Ja nebūtu uzbūvēti TEC, visticamāk, Latvijā elektroenerģijas tirgus cena būtu par vismaz 20-30 eiro augstāka un mēs nerunātu par to, cik šausmīgi mājsaimniecībām kāps elektrības cena no 1.janvāra. Visticamāk, varētu pat būt situācijas, kad mums būtu jāierobežo patēriņš, jo visi "sēdētu" uz, cerams, darboties spējīgiem elektrības blokiem un cerētu, ka Krievija nepārtrauks elektrības piegādes. Ar gāzi Krievija to varētu izdarīt pēc diviem gadiem, bet elektrības piegādi Krievija varētu pārtraukt jau nākamajā stundā, jo sistēmas operators būs nolēmis nesaskaņot piegādes. TEC no energoapgādes drošības viedokļa ir unikāli," uzsvēra Bariss.

Arī "Prudentia Energy Markets" direktors Roberts Samtiņš atzina, ka TEC ir vajadzīgi un tie ir noderējuši. Tajā pašā laikā viņš pauda uzskatu, ka, ja arī saistībā ar OIK izdodas atrast kaut kādu rezerves naudu, būtu nepareizi to izdalīt pilnīgi visiem. "Drīzāk jādomā, kā OIK samazinājumu varētu piešķirt atsevišķiem industriālajiem uzņēmumiem, nevis mājsaimniecībām. Ja, piemēram, ir desmit miljonu eiro rezerve un to sadalītu uz visiem patērētājiem Latvijā, tad samazinājums elektroenerģijas gala cenā būtu ļoti niecīgs," teica Samtiņš.

Bariss uzsvēra, ka EM ir paveikusi labu darbu, pārveidojot atbalsta sistēmu tā, ka jau gadu atbalsts netiek maksāts "Latvenergo" TEC un citām stacijām virs četriem megavatiem. "Līdz ar to vairs netiek subsidēta gāzes ražošana, bet tiek maksāts par megavatu. Pārējās stacijas piedalās tirgū un konkurē ar tirgus cenu. Līdz ar to ir nodrošināts, ka stacijas ir pieejamas, drošība ir garantēta un stacijas ieslēdzas tajā brīdī, kad tirgus signalizē par jaudu nepietiekamību. Būtībā ir skaidrs, ka ilgtermiņā jebkādi energoresursi nekļūs lētāki, tāpēc vienīgā lieta, ko klienti var darīt, ir domāt par energoefektivitāti," atzina "Latvenergo" komercdirektors.

Kā ziņots, Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka koģenerācijas stacijās un no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Šīs izmaksas maksājumā par elektroenerģiju veido tā saukto obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK.

OIK apmērs ir atkarīgs no obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenas un elektroenerģijas tirgus cenas starpības, kā arī saražotā elektroenerģijas apjoma. OIK apmēra ierobežošanai šogad valsts budžetā ir paredzēta dotācija. Līdz šim šādas dotācijas netika piešķirtas. No šā gada 1.aprīļa OIK elektroenerģijas maksājumā ir 0,02679 eiro par kilovatstundu.

Valdība augustā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) ideju OIK maksājumu samazinājumu energoietilpīgajiem uzņēmumiem piemērot no 2016.gada 1.janvāra. Iepriekšējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (V) atzina, ka OIK maksājumu samazinājums no 2016.gada 1.janvāra attieksies vien uz dažiem energoietilpīgiem uzņēmumiem.

Savukārt jaunā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola solījusi izvērtēt iespējas samazināt atbalstu lielajām dabasgāzes elektrostacijām, jo tieši tas esot galvenais iemesls, kādēļ tik apjomīga ir elektrības cenu veidojošā OIK. Pēc viņas teiktā, tieši atbalsts TEC veido vairāk nekā pusi no OIK, tādēļ būtu jāvērtē iespējas šo atbalstu samazināt.

Tāpat topošā ministre solīja vērtēt iespējas samazināt energoietilpīgo uzņēmumu OIK maksājumus. Pēc viņas teiktā, iespējams, tādiem uzņēmumiem kā "Liepājas metalurgs", "Valmieras stikla šķiedra", "Cemex" būtu nosakāmi OIK maksājumu griesti. Reizniece-Ozola atzina, ka šajā jautājumā manevra iespējas nav plašas, taču nelieliem soļiem ir iespējams panākt OIK samazinājumu.